Rainis “Daugava” (1919). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/66142
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Kopsavilkumi
SaiteJ. Raiņa Daugawa : sehrdeeņu dzeesma - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1919
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/66142/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Daugava, upe
Pirmais pasaules karš, 1914-1918
Latvija
Бермонт-Авалов, Павел Рафалович, 1877-1974
Rīga (Latvija)
Anša Gulbja izdevniecība
Latvijas Nacionālais teātris
Skujeniece, Biruta, 1888-1931
Maculēvičs, Valentīns, 1950-
Valmieras Drāmas teātris
Brauns, Mārtiņš, 1951-
Dziesmu svētki, latviešu
J. Raiņa Daugawa : sehrdeeņu dzeesma
Daugavas sargi : brīvības cīņas 1919. gadā
Objekta teksts
Rainis "Daugava" (1919)

Dramatiskā poēma "Daugava" sacerēta 1915. gadā, bet darbs turpinās arī nākamajos gados un pabeigts 1919. gadā. Sākumā tā ir iecerēta kā dzejoļu virkne, dramatiskā forma izveidojas tikai 1918. vai pat 1919. gadā. Tad arī rodas darba nosaukums - sērdieņu dziesma. Rainis Daugavu vienmēr uzskatījis par tautas likteņupi. 1915. gadā tā kļūst par frontes līniju, simbolisku dzīvības joslu. 1920. gada dienasgrāmatā dzejnieks skaidro šī darba tapšanas iemeslus: "Kad reakcija bija jau nospiedusi pie zemes Latviju un grieza viņai rīkli, es neizturēju un izkliedzu "Daugavu" pret tautas nokaušanu." Šī dramatiskā poēma tēlo Raiņa sapni un cīņas mērķi - Latvijas valsti. Tauta pulcējas Daugavas krastā un izdzied savu likteni no "melnās Daugavas" caur nakti līdz "saules Daugavai". Plašajā grāmatā par brīvības cīņām "Daugavas sargi" teikts: "J. Raiņa "Daugavas" pirmais izdevums parādījās 1919. g. septembra mēnesī, īsi pirms Bermonta uzbrukuma Rīgai; šo izdevumu izpirka divās nedēļās. Daudziem kara vīriem, gan tieši frontē, gan atpūtas brīžos tuvākā aizmugurē, varēja redzēt rokās "Daugavu", kur tie smēlās sajūsmu: sakarā ar to daži kara vadoņi bij izteikušies, ka Raiņa "Daugava" atsvērusi veselu pulku… Ja ņemam vērā, ka "Daugava" uzrakstīta dažus gadus pirms Bermonta uzbrukuma, ka viņas saturā gandrīz uz mata atspoguļojas viss tas, kas notika Daugavas krastos 1919. g. oktobrī un novembrī, ka dzejnieks tieši uzminējis lielo un izšķirošo notikumu vietu, ka, beidzot, šī dziesma nāca visīstākā laikā, tad mums jāatzīst, ka nemirstīgā sērdieņu dziesma ir gaišreģa pravietojums visai tautai."

"Daugava" iznāk Anša Gulbja apgādā 1919. gadā. Tā paša gadā 18. novembrī "Daugava" tiek uzvesta uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves Birutas Skujenieces inscenējumā. 1923. gadā Rainis poēmai pievieno prologu "18. novembris" un epilogu "Darba Daugava". Dziesma "Daugav's abas malas" ir folklorizējusies. No jauna "Daugava" pacēlās kā tautu vienojošs spēks atmodas laikā. Valentīna Maculēviča iestudējums Valmieras teātrī 1988. gadā kļuva par neaizmirstamu pārdzīvojumu. Šim iestudējumam tika sacerēta Mārtiņa Brauna mūzika. Viņa dziesma "Saule, Pērkons, Daugava" tagad ir kļuvusi par mūsu kultūras klasiku, kas vieno lielo Dziesmu svētku kopkori.