Jānis Rainis “Uguns un nakts” (1905). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/64418
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Kopsavilkumi
SaiteUguns un nakts : sena dziesma - jaunas skaņas - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1907
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/64418/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Latvija
Jūrmala (Latvija)
Jaundubulti (Jūrmala, Latvija)
Wagner, Richard, 1813-1883
Rīgas Latviešu biedrība. Mūzikas komisija
Pumpurs, Andrejs, 1841-1902
Aspazija, 1865-1943
Berelis, Guntis, 1961-
Latvija Vēsture Cīņas ar krustnešiem, 1195-1291
Krievija Vēsture Revolūcija, 1905-1907
Jaunais Rīgas teātris (1908-1915)
Mierlauks, Aleksis, 1866-1943
Kuga, Jānis, 1878-1969
Alunāns, Nikolajs, 1859-1919
Kaktiņš, Ādolfs, 1885-1965
Smiļģis, Eduards, 1886-1966
Banga, Tija, 1882-1957
Ērika, Lilija, 1893-1981
Skujeniece, Biruta, 1888-1931
Šmithene, Mirdza, 1887-1978
Dailes teātris
Bērziņa, Lilita, 1903-1983
Mediņš, Jānis, 1890-1966
Uguns un nakts : sena dziesma - jaunas skaņas
Das Nibelungenlied
Lāčplēsis : latvju tautas varonis : tautas epus
Mājas Viesa Mēnešraksts : ilustrēts literārisks un zinātnisks laikraksts.
Fausts : traģedija : 2.d.
Objekta teksts
Rainis "Uguns un nakts" (1905)

Luga "Uguns un nakts" sacerēta 1903. un 1904.gadā dažādās vietās Latvijā, bet lielākā daļa Rīgas jūrmalā, Jaundubultos, dzejnieku vasarnīcā. "Jau sen pirms "Ug. u. N." mani dziļi un ilgi bija nodarbinājis problēms par latviešu varoņu teiku sistematizēšanu un sagatavošanu dramatiskai iegūtnei," atzīst Rainis. Dzejnieku ietekmē arī piemēri Eiropas kultūrā - Nībelungu epa atdzimšana Riharda Vāgnera operās. Par ierosmi kalpo 1903.gadā Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas izsludinātais konkurss operu libretiem, iesakot tēmu izvēlēties no latviešu folkloras, īpaši izceļot Andreja Pumpura apstrādāto Lāčplēša teiku. Rainis uzsāk darbu, bet neiekļaujas termiņos un konkursam iesūtītos pirmos lugas cēlienus paņem atpakaļ. Darbs pāraug operas libreta apjomu, un top Raiņa pirmā lielā drāma. 1905.gadā luga ar nosaukumu "Uguns un nakts. Sena dziesma jaunās skaņās" publicēta žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts". 1907.gadā Grāmatu apgādniecība "Domas" to izdod grāmatā. Drāmas sižeta pamatu veido Pumpura eps "Lāčplēsis", kuram Rainis devis dziļākas dimensijas, pirmoreiz runājot par Latviju kā valsti. Viņš cenšas atklāt tautas dzīvi gadsimtu gaitā. "Ģēnija apziņas apvārsnis spēj izplesties līdz bezgalībai, aptvert dienas, gadus un gadu tūkstošus un miljonus, un visas dzīves tapšanu, un vēstures krustceļus," raksta Aspazija. "Ug. u. N." aptver nesamērojami plašākus laikmetus, telpas, notikumus, raksturus, problēmas nekā "Fausts". "Ug. u. N." nesamērojami īsāka. Tas ir iespējams tikai ar impresionistisku darba veidu," skaidro Rainis. Krāsas, skaņas, simboli darbojas vienoti idejas atklāsmei. Rainis veido pēc sava formulējuma "organiskus simbolus", kas ir daudznozīmīgi un mainās lugas gaitā. Kā ievērojamākais simbolisma paraugs latviešu literatūrā "Uguns un nakts" ir iekļauta Latvijas literatūras kanonā. Guntis Berelis raksta: "Kā liecina jau virsraksts, Rainis, būdams pārliecināts dialektiķis, lugas tēlus sašķēlis absolūtos pretstatos. No vienas puses - gaismas spēki: Lāčplēsis (tautas spēks un brīvības alkas), Laimdota (var uztvert kā Latvijas simbolu), latviešu virsaiši. No otras - tumsas spēki: Melnais bruņinieks, vācu iekarotāji, tautas nodevēji Kangars un Līkcepure. Šī uguns/nakts simbolika ir ļoti ietilpīga un daudzplākšņaina un tālu pārsniedz virsrakstā pieteiktās primitīvās dialektikas robežas. Būtībā tā ir universāla filozofija, kas ietverta vienkāršos un atpazīstamos simbolos. Tajā iekļaujas gan teiksmas sižets, gan 13. gadsimta notikumi, gan 1905. gada revolūcija, gan ceramā brīvā Latvija, gan mūžīgā gaismas un tumsas cīņa vispār. Īpatnējs tēls ir Spīdola, kuru parasti mēdz interpretēt kā skaistuma simbolu un Lāčplēša līdzgaitnieci. Taču faktiski Spīdola ir "Uguns un nakts" - un Raiņa simbolisma vispār - "atslēga". Spīdolas vārdi - "Es nepastāvu, es esmu kā saule, / Es tūkstoš krāsās pār zemi laistos - / Bet manā visumā spīd un dzīvo viss" - ir konspektīva simbolisma filozofija, kas iemieso Raiņa ideju par simbola mainību un daudznozīmību. Lāčplēsis un Laimdota ir skaidri un nepārprotami tēli, bet Spīdola, piemēram, dažbrīd mēdz biedroties arī ar tumsas spēkiem (citiem vārdiem, bez gaismas nav tumsas - un otrādi), tomēr tieši viņa ir tā, kas Lāčplēsim saka vārdus, kuri ir arī vairāku citu Raiņa darbu pamatā: "Mainoties uz augšu, tu likteni pārspēsi!"" 1911.gadā luga pirmoreiz parādās uz skatuves. Jaunā Rīgas teātra iestudējums ar režisoru Aleksi Mierlauku, kļūst par jauna laikmeta sākumu latviešu teātrī. Pirmoreiz kopīgi strādā vesela iestudējuma veidotāju grupa. Dekorācijas un kostīmus darina Jānis Kuga, mūziku komponēja Nikolajs Alunāns. Tēlotāji: Lāčplēsis - Ādolfs Kaktiņš, Eduards Smiļģis, Spīdola - Tija Banga, Lilija Ērika, Laimdota - Biruta Skujeniece, Mirdza Šmithene. Triju sezonu laikā iestudējums piedzīvo 100 izrādes. Vēlākajos gados notikuši daudzi iestudējumi. no kuriem leģendārs kļuvis Eduarda Smiļģa inscenējums Dailes teātrī 1947.gadā ar Lilitu Bērziņu un Artūru Filipsonu galvenajās lomās. 1921.gadā jaunais komponists Jānis Mediņš komponē operu "Uguns un nakts", kas šodien veido latviešu opermūzikas zelta fondu. Drāma "Uguns un nakts" tulkota igauņu, angļu, franču, krievu un baltkrievu valodās.