Jānis Rainis “Rīgas ragana” (1928). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/66510
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Kopsavilkumi
SaiteRīgas ragana : vienas nakts sapnis : triloģijas 3. daļa - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1928
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/66510/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Latvija
Rīga (Latvija)
Ziemeļu karš, 1700-1721
Петр I, imperators, 1672-1725
Anša Gulbja izdevniecība
Latvijas Nacionālais teātris
Amtmanis-Briedītis, Alfreds, 1885-1966
Rīgas ragana. 3. daļa : vienas nakts sapnis : triloģija
Uguns un nakts : sena dziesma - jaunas skaņas
Objekta teksts
Rainis "Rīgas ragana" (1928)

Pēc atgriešanās Latvijā 1920. gadā Rainis meklē jaunus darbu tematus un pievēršas teiku un pasaku materiāliem par Rīgas vēsturi. Īpaši viņu ieinteresē teikas par Rīgas dibināšanu un celšanu, un Ziemeļu kara (1700-1721) notikumu atbalsis vēstītājā folklorā. Dzejnieka uzmanības centrā izvirzās Rīgas raganas tēls, kurai veltītie teiku varianti ir dažādi un atšķirīgi. Rainis viņu redz kā Rīgas glābēju un aizstāvi, kas nes mūžīgās attīstības ideju. Atsevišķi ieceru pieraksti tapuši dažādos gados. 1925. gadā radāmajās domās Rainis raksta: "Kāds stils? Gravīru. Vēsturiskais, kas tapis leģendārs. Tautiskis bijis, nu citu. Mūs izvest no mitoloģijas, senvēstures un ievest tuvākā liroepiskā vēsturē, rādīt, ka tā ir mūsu." Iecerētajai drāmai cauri vijas Rīgas nebeidzamas augšanas motīvs:

"Par simtēju gadskārtu

"Vai Rīga gatava?" jautāšu

Kad atbildēs: "Rīga ir gatava",

Tad Rīgas grimšana galīga."

Pēc ilgā sagatavošanās darba dzejnieks lugu uzraksta 1928. gadā. Rainis domā par triloģiju, kuras pirmā daļa būtu drāma "Uguns un nakts", vidusdaļa - neuzrakstītā drāma "Imanta", bet noslēdzošā - "Rīgas ragana". Darbus sasaista Spīdolas, Lāčplēša un Kangara epizodiska parādīšanās lugā. Galvenā varone - Rīgas ragana ir Spīdolas un Lāčplēša meita Dedze. Rīgai draud briesmas, un Dedze no teiksmainās jūras dzelmes dodas uz Rīgu, lai to aizstāvētu un iepazītu cilvēku izjūtas - mīlu, naidu, ziedošanos. Rainis lugu nosauc par "Vienas nakts sapni". Pēc misijas veikšanas Dedze varētu atgriezties harmoniskajā teiksmu pasaulē, bet viņa no tā atsakās, izvēloties cilvēka likteni. Iemīlēšanās pretiniekā carā Pēterī I nes vilšanos, jo viņš ar viltu grib pakļaut Rīgu. Raganu var nogalināt tikai ar pašas lietu sudraba lodi. Dedze to nodod rīdziniekiem, bet to iegūst Pēteris, nogalina viņu un iekaro Rīgu. Dedze pārvēršas par kaivu un aizlido pār jūru. Kā brīvības simbols viņa atgriezīsies, nesot tautai brīvību.

Luga izdota Anša Gulbja apgādā 1928. gadā. Šajā pašā gadā notiek arī pirmizrāde Nacionālajā teātrī, Alfrēda Amtmaņa-Briedīša režijā. Salīdzinājumā ar izcilākajām Raiņa ideju drāmām "Rīgas raganai" pietrūkst ideju vērienīguma, dramatiskā konflikta risinājumā jūtamas nekonsekvences un iestudējums īpašus panākumus negūst. Tomēr darbā iekodēts nākotnes pareģa spēks. Darba tapšanas laikā neviens neiedomājās, ka pēc nedaudz gadiem tā kļūs aktuāla un notikumi tieši šādi risināsies Rīgā.