Aspazija “Zila debess” (1924). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/66118
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsAspazija, 1865-1943 -- Kopsavilkumi
SaiteAspazijas Zila debess : autobiografija - Aspazija, 1865-1943 - 1924
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/66118/
Saistītie objekti
Aspazija, 1865-1943
Jesens, Andrejs, 1873-1958
Kronenbergs, Alberts, 1887-1958
Aspazijas Zila debess : autobiografija
Jaunības Tekas : literāriski-zinātnisks mēnešraksts jaunībai.
Aspazijas No atzīšanas koka
Objekta teksts
Aspazija "Zila debess" (1924)

"Zila debess" ir spilgts Aspazijas sasniegums prozas žanrā. Grāmata ir tapusi garākā laika posmā. Pirmie atmiņu tēlojumi publicēti 1913. un 1914. gadā žurnālā "Jaunības Tekas". 1919. gadā Aspazija vienpadsmit tēlojumus apkopo krājumā "No atzīšanas koka". 1924. gadā dzejniece turpina darbu pie bērnības autobiogrāfijas, publicējot to "Jaunības Tekās". Tajā pašā gadā žurnāla izdevējs Andrejs Jesens laiž klajā grāmatu "Zila debess. Autobiogrāfija", kurā apkopo publicētos materiālus. Tā sākas ar tēlojumiem no krājuma "No atzīšanas koka". Tomēr seši no šiem tēlojumiem "Pirmās sāpes", Vienīgais draugs", "Gaiļa deja" , "Baltās puķes", "Brūnā grācija" un "Likteņa lomā" grāmatā nav iekļauti. Tā kā izdevums domāts bērniem, tad atlasi noteikusi vēlēšanās pasargāt bērnus no agras saskaršanās ar traģiskām dzīves pretrunām. Grāmatu papildina Alberta Kronenberga ilustrācijas. Aspazija "Bērnības biogrāfijā" tēlo savas bērnības pasauli, kurā dzīvo un elpo ik zieds un kukainītis. Darba centrā nostājas emocionāls, viegli sajūsmināms un ievainojams bērns. Tomēr viņa ne tikai tēlo bērna pasaules poēziju, bet arī sāpes un pirmo satapšanos ar dzīves īstenību, problēmām, netaisnību, pret kuru jaunais cilvēks saceļas sašutumā. Tā ir spēcīga un drosmīga personība, kas, norūdījusies pirmajos sāpīgajos konfliktos, rod gribu uzvarēt.