Aspazija “Zalša līgava” (1928). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/66113
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsAspazija, 1865-1943 -- Kopsavilkumi
SaiteZalša līgava : teiku drama 7 ainās ar epilogu - Aspazija, 1865-1943 - 1928
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/66113/
Saistītie objekti
Aspazija, 1865-1943
Anša Gulbja izdevniecība
Latvijas Nacionālais teātris
Mierlauks, Aleksis, 1866-1943
Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris
Ņefedova, Lūcija, 1933-
Zalša līgava : teiku drama 7 ainās ar epilogu
Objekta teksts
Aspazija "Zalša līgava" (1928)

Teiku drāmu "Zalša līgava" Aspazija saraksta 1927. gadā. Kā jau norāda nosaukums, luga veidota pēc latviešu tautas teikām. Tā ir viena no īpatnējākām dzejnieces lugām. Darba centrā izvirzās lielie mītiskie, dzīvības procesus aptverošie jautājumi. Cilvēka un Visuma saskaņa, Zemes, Zemzemes un Zemūdens vienība un tai pretī cilvēka nesagatavotība pasaules daudzveidības un rituma izpratnei. Tas ir stāsts par bailēm, riebumu un naidu pret nepazīstamo, saviem priekšstatiem neatbilstošo. Šodien "Zalša līgava" ir pārsteidzoši aktuāls darbs. Civilizācijas attīstības dažādie līmeņi lugā atklājas kā Zemes un Zemūdens valstība:

"Viss, kas augšā zied un zaļo,

Še papriekšu izveidojas.

Smadzenes ir zemei saknes,

Vasara ir - ziemas sapnis."

Gadalaiku maiņas un nemirstība. Zaltis pats ir nemirstības simbols. Pretī Zemes dzīves skarbumam un ļaunumam, Aspazija tēlo Zalša Zemūdens pasaules smalkās un garīgās eksistences formas. Starp šīm pasaulēm atrodas pretrunu plosītā Ziednese. Zaltis nolaupa viņas drēbes, Zemūdens valstībā nonāk "kailā dvēsele", kura ilgi nespēj saskatīt būtisko. Zemes dzīves disharmonijas pasaulē kā kontrastu Aspazija izveido mātes tēlu. Auglone bez aizspriedumiem pieņem Ziedneses bērnus. Tas ir skaistākais mātes jūtu tēlojums dzejnieces daiļradē.

"Zalša līgava" iznāk Anša Gulbja izdevniecībā 1928. gadā. Luga uzvesta Nacionālajā teātrī Alekša Mierlauka režijā 1928. gadā. Tā iestudēta arī Jelgavas Tautas teātrī Lūcijas Ņefedovas režijā.