Aspazija “Torņa cēlējs” (1927). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/66110
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsAspazija, 1865-1943 -- Kopsavilkumi
SaiteTorņa cēlējs : drama no viduslaikiem : piecos cēlienos ar epilogu - Aspazija, 1865-1943 - 1927
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/66110/
Saistītie objekti
Aspazija, 1865-1943
Madlienas pagasts (Ogres novads, Latvija)
Anša Gulbja izdevniecība
Dailes teātris
Smiļģis, Eduards, 1886-1966
Cauka, Didzis, 1943-
Torņa cēlējs : drama no viduslaikiem : piecos cēlienos ar epilogu
Objekta teksts
Aspazija "Torņa cēlējs" (1927)

Lugas "Torņa cēlējs" (sākotnējais nosaukums "Madlienas baznīcas torņa cēlējs") ieceres atrodamas 1924. gadā. Luga sarakstīta 1925. un 1926. gadā. Darba pamatā ir teika par Madlienas baznīcu. Aspazija izmanto teikās bieži sastopamo motīvu, ka velni neļauj baznīcu uzcelt, kamēr tajā nebūs iemūrēta dzīva jaunava. "Rakstot šo lugu galveno vērību pievērsu raksturu un notiekošās darbības apkārtējo apstākļu izveidošanai; saprotams, ka idejai arī pienācās sava neatņemama vieta. Nesavtīgs ideālisms ir šīs lugas galvenais idejiskais un līdz ar to ētiskais imperatīvs," atceras Aspazija. Tas ir laiks, kad saasinājusies krīze dzejnieku attiecībās un savas sāpes Aspazija izpauž drāmā. Tajā izskan protests pret garīgu noniecinājumu, pret kopdarba lauzumu. Tādēļ tik spēcīgi lugā skan apliecinājums radošam darbam, kas ir augstāks par visu un vienmēr vienos tā darītājus. Drāmā savijas reālās dzīves ainas ar fantastisko. Līdzās reāliem personāžiem darbojas Velns melnā kunga personā. Luga stāsta par krodzinieka audžumeitu Madi, velnišķīgo komtesi Helijanti un celtnieku, asprāti un fantastu Iļģi. Iemīlot Madi un saskatot viņā savu garīgo iedvesmotāju, Iļģis vēlas celt ļaudīm baznīcu. Tajā pašā laikā viņu savaldzina kaislīgā Helijante un viņas mudināts Iļģis gļēvulīgi nodod Madi, spāru svētku orģiju laikā iemetot viņu jaunceļamās baznīcas būvbedrē. Madi izglābj vecais baznīcas zvaniķis Mārtiņš, un baznīca sabrūk. Ļaužu sašutums un Helijantes atriebība noved Iļģi pie karātavām. Viņu glābj Made, lūdzot ļaut Iļģim celt baznīcu no jauna un apņemoties ziedoties, lai varētu pastāvēt viņas mīļotā cilvēka mūža darbs. Jaunā baznīca ir viņu abu kopdarbs. Pēc krusta uznešanas baznīcas tornī Iļģis ir piepildījis savu misiju, viņa sirdsapziņas slogs ir pārāk smags, un viņš nolec no torņa, lai nāvē vienotos ar Madi. Aspazija darbā ielikusi augstu ideālisma prasību - baznīcu kā gara simbolu nevar radīt ar fizisku spēku, bet gan garā apskaidrotu cilvēku uzupurēšanos. "Mums vajag, kas sevi upurim nes, lai lielākas kļūtu paaudzes," ir darba noslēguma atziņa.

"Torņa cēlējs" iznāk Anša Gulbja apgādā 1927. gadā. Lugas pirmizrāde notika Dailes teātrī 1927. gada 12. martā. Izrādes režisors un Iļģa tēlotājs bija Eduards Smiļģis. 2015. gadā Madlienā notika plašs amatierteātra iestudējums Didža Caukas režijā.