Aspazija “Aspazija” (1923). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/66101
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsAspazija, 1865-1943 -- Kopsavilkumi
SaiteAspazija : Sen-Helladas drāma : piecos cēlienos (septiņās ainās) - Aspazija, 1865-1943 - 1923
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/66101/
Saistītie objekti
Aspazija, 1865-1943
Grieķija
Perikls, ap 490-429 p.m.ē.
Aspasija, apm. 470-410 p.m.ē.
Hamerling, Robert, 1830-1889
Latvija
Phidias, ap 500-ap 430 p.m.ē.
Sofokls, ap 496-406 p.m.ē.
Sokrāts, ap 470-399 p.m.ē.
Anša Gulbja izdevniecība
Latvijas Nacionālais teātris
Rode, Fricis, 1887-1967
Ērika, Lilija, 1893-1981
Aspazija : Sen-Helladas drāma : piecos cēlienos (septiņās ainās)
Objekta teksts
Aspazija "Aspazija" (1923)

Senhellādas drāmu "Aspazija" dzejniece uzsāk rakstīt 1922. un pabeidz 1923. gadā. Tas ir lielākais un spilgtākais Aspazijas dramatiskais darbs 20. gados. Tomēr pirmie ierosinājumi saistās ar jaunības laiku, kad viņa izvēlējās savu pseidonīmu un meta izaicinājumu sabiedrībai, izvēloties sengrieķu feministes un valdnieka Perikla mīļotās sievietes Aspazijas vārdu. Drāmai vielu dod Roberta Hammerlinga romāns "Aspazija" (1876). Grāmata ir saglabājusies dzejnieku bibliotēkā, un 1900. gadā viņi to tulko latviski. Aspazija šajā lugā vairāk kā citās drāmās respektējusi vēsturisko patiesību, kaut arī tā nav pašmērķis. Drāma ir stāsts par to, kādu Aspazija vēlas redzēt savu dzimteni. Dzejniece saskata paralēles Grieķijas un Latvijas dzīvē: "Cik līdzīga bij mazajai Grieķijai mazā Latvija pēc visas savas gaitas un iekārtas! Cik līdzīgi viņai arī turpmāk jātop bij vēstures izredzētai zemei, kuras saule vēl tagad spīd pār visām tautām! Grieķijas "zelta laikmets" ausa ar viņas demokrātiju, arī pie mums ir likts pamats ar demokrātiju, tagad atliek tikai tālākā izbūve, kādu Grieķijā izveda viņas nemirstīgie gari - Perikls, Feidijs, Sofokls, Sokrats un citi. Arī pie mums katram roka jāpieliek un jādomā līdzi, lai lielajā darbā kļūtu arī paši lieli.". Drāmas "Aspazija" varoņi pieder pie "tās lielās cilts, kas iet caur laiku laikiem, kad zeme tumša top - tai gaismu nest." Aspazija uzsver mākslas lomu valsts dzīvē un sievietes līdztiesību vīrietim. Sengrieķu Aspazija nešaubīgi tic savam mērķim un ideāliem - aicināt atēniešus uz lieliem un skaistiem darbiem. Viņa spēj gan ziedoties, gan uzvarēt. Viņā nav iekšēju pretrunu, viņa atsakās no jebkāda veida kompromisa un nevēlas samierināties ne ar verdzenes, ne trimdinieces lomu, kaut arī draud nāve. Kad Perikls grib glābt Aspazijas dzīvību, piedāvājot trimdu, viņa atbild:

"Tu soli miera dzīvi man un sapņus,

Kas dzīve, ja ne kustība un darbs!

Tā kustība, kas ārpus, pār par sevi

Grib veidot, radīt, darīt iespaidu,

Uz citiem savu spēku izplešot."

Senhellādas drāma ir pirmā dzejnieces luga, kas nebeidzas traģiski. Aspazija ir viens no spēcīgākajiem sieviešu tēliem visā mūsu dzejnieces daiļradē.

"Aspazija" iznāk Anša Gulbja apgādā 1923. gadā. Lugas pirmizrāde notiek Nacionālajā teātrī 1923. gada 1. septembrī Friča Rodes režijā. Aspazijas lomu tēlo Lilija Ērika. Tas arī ir palicis vienīgais šīs drāmas iestudējums.