Aspazija "Asteru laikā" (1928)
Dzejoļu krājums "Asteru laikā" uzsākts 1922. gadā, kad Aspazija kārto dzejoļu kopu "Raud rudens". Tas kontrastē ar iepriekšējiem lirikas darbiem. Rudens dzejoļi apkopo dzejnieces rūgtumu, smagumu un skumjas. Tā ir vilšanās laikā, pasaulē, sevī. Tas ir laiks, kad Aspazija pārdzīvo krīzi attiecībās ar Raini un grimst rudenīgās noskaņās. Asteru laiks ir rudens. Krājuma nodaļas - "Plaukstošās asteres" un "Vīstošās asteres" runā par zaudējumiem un sastingumu. Un tomēr cauri pesimismam laužas Aspazijas garīgais spēks un ticība nākotnei.
"Mēs nezinām, vai jaunos krastos tiksim,
Bet visi tilti aiz mums zemē grauti,
Un visi pavedieni pušu rauti,
Mēs zinām tik: pie vecā nepaliksim."
Pēdējo nodaļu viņa nosauc "Asteres - zvaigznes". Rudens ir arī brieduma un zvaigžņu laiks. Caur sāpēm dzimst atziņa:
"Ak, cik ir neganta dzīve!
Ak, cik tā neganti skaista!
Trīs reizes mirt nav par daudz, lai
Vienvienīgu reizi tik dzimtu!"
Dzejoļu krājums "Asteru laikā" iznāk Anša Gulbja izdevniecībā 1928. gadā.
