Jānis Rainis “Zelta zirgs” (1909). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/64450
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Kopsavilkumi
SaiteJ. Raiņa Zelta zirgs : saulgriežu pasaka 5 cēlienos - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1910
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/64450/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Šveice
Kastanjola (Lugāno, Šveice)
Jaunais Rīgas teātris (1908-1915)
Ziemassvētki
Aspazija, 1865-1943
Birznieks-Upītis, Ernests, 1871-1960
Kreutzwald, Friedrich Reinhold, 1803-1882
Žilinskis, Arvīds, 1905-1993
Zābers, Jānis, 1935-1973
Latvijas Valsts leļļu teātris
Birkerts, Gunars, 1925-
Latvijas Nacionālā bibliotēka
J. Raiņa Zelta zirgs : saulgriežu pasaka 5 cēlienos
Tautas pasakas
Estnische Märchen
Jāzeps un viņa brāļi : drāma četros cēlienos
Uguns un nakts : sena dziesma - jaunas skaņas
Aukso žirgas : penkių veiksmų pasaka
The golden horse : a solstice fairy tale in five acts
Золотой конь : сказка весеннего солнца в пяти действиях
Das goldene Ross : ein Sonnenwendmärchen in 5 aufzügen
Objekta teksts
Rainis "Zelta zirgs" (1909)

Luga sacerēta 1909.gada vēlā rudenī Šveicē, Kastaņolā. Darba ierosinātājs bija Jaunais Rīgas teātris. Oktobra vidū Rainis saņēma vēstuli ar lūgumu atsūtīt bērniem piemērotu lugu, ko iestudēt uz Ziemassvētkiem. Kaut arī pirmajā brīdī dzejnieks grib atteikties, jo pabeigtas lugas viņam nav, sāk darboties fantāzija un viņš ķeras pie darba. "Zelta zirgs" uzrakstīts ļoti īsā laikā, aptuveni vienā mēnesī. Aspazija 17.novembrī vēstulē Ernestam Birzniekam-Upītim raksta, ka Rainis "taisa to bērnu lugu, kura gan ir vairāk priekš lieliem, fabula ir ļoti skaisti kombinēta, tā ir teika par dažādiem saulgriežiem". Rainis izmanto Kreicvalda izdotu igauņu pasaku krājumu vācu tulkojumā. Lugas pamatā ir pasaka par princesi, kas septiņus gadus gulēja stikla kalnā. Nosacītajā dienā kādam jāuzkāpj stikla kalnā un jānones princese lejā, ja tas nenotiks, viņa aizmigs uz mūžu. Uzvarētājs iegūs princesi par sievu. Trīs brāļi vēlas piedalīties sacensībās. Pasakā jaunākajam brālim, kuru citi uzskata par muļķi, mirušais tēvs kā balvu par kapa sargāšanu nodod spēju atsaukt vara, sudraba un zelta zirgu. Viņš jāj kalnā trīs reizes. Trešajā reizē ar zelta zirgu jaunākais brālis sasniedz virsotni un nones lejā princesi. Seko kāzas, bet vecākie brāļi aiz skaudības nomirst. Pasakas motīvi ir tuvi arī latviešu folklorai un vietām ir saplūduši. Atšķirībā no pasakas Rainis lugā ieved jaunus tēlus - tūkstošveidīgo Balto tēvu un vienveidīgo Melno māti, kā arī Vēja māti un Sniega māti. Lugas darbību Rainis saista ar saulgriežiem un darbu nosauc par "saulgriežu pasaku". Kad darba risinājumā radušies sarežģījumi, palīdz saule un dabas iespaidi: "Sēdēju viens un neziņā savā kalnā un sāku jau rakstīt kādu skatu "Jāzepā", kad man pārlaidās pār galvu septiņu kraukļu bars, pieteikdamies savām dziļām, melodiskām balsīm. Piepeši man pazibēja acu priekšā kraukļu skats. Antiņš bija glābts un jāja glāžu kalna virsotnē. Bija todienu spoža, silta saule; saule man vienmēr palīdzējusi." Kaut arī sākotnēji luga rakstīta bērniem, darbā spēcīgi ievijas simboliskas līnijas un tā iegūst vairākus līmeņus - pasakas, dabas simbolikas un ideju drāmas. Līdzīgi kā "Ugunī un naktī" Rainis senajai vielai piešķir jaunas skaņas. Tā ir tā pati gaismas un tumsas cīņa. Baltais tēvs simbolizē maiņu un attīstību, bet Melnā māte - sastingumu un stagnāciju. Lugā ienāk tautas brīvības un nākotnes tēmas - Princese Saulcerīte, kura ir aizmigusi ne septiņus, bet septiņsimt gadus, kļūst par brīvības simbolu, un viņas atmodināšana - cīņa par brīvību. Īpaši svarīgs ir varoņa izaugsmes un pašaizliedzības tēlojums. Jaunākais brālis Antiņš nav varonis, bet vienkāršs cilvēks ar augstām morālām īpašībām, kurš izaug līdz varonībai. Lugā sadzīves ainas savijas ar fantastiku. Sadzīviskās situācijās varoņi sarunājas prozā, bet fantāzijas tēli runā dzejā. Saspringtā laika grafika dēļ darbā palīdz Aspazija. Viņa ne tikai rediģē tekstus, bet arī uzraksta Vēja mātes un Sniega mātes skatus. "Zelta zirgs" kļūst par vienu no populārākajām un visvairāk iestudētajām Raiņa lugām. Tā ir tulkota lietuviešu, igauņu, angļu, krievu valodās. Vācu valodā lugu pārtulkoja Rainis pats. 1965.gadā skatuves dzīvi sāk Arvīda Žilinska opera "Zelta zirgs" ar Jāni Zāberu Antiņa lomā. Luga iestudēta arī Leļļu teātrī un Eiropā iegājusi animācijas filmas veidolā. Lugas tēli un simboli dzīvo savu dzīvi. Neviens no Raiņa citātiem nav tā folklorizējies kā Baltā tēva teksts "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" Savukārt Stikla kalna simbols ir iedvesmojis arhitektu Gunāru Birkertu radīt Nacionālās bibliotēkas ēku.