Jānis Rainis, Pēteris Stučka “Mazie Dunduri” 1 Pundurs (1888). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/64299
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Kopsavilkumi
SaiteMazie Dunduri : [krājums] : 1. pundurs - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1888
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/64299/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Stučka, Pēteris, 1865-1932
Rīga (Latvija)
Sanktpēterburga (Krievija)
Ovidijs, 43 p.m.ē.-17 vai 18 m.ē.
Marciāls
Catullus, Gaius Valerius
Sapfo
Goethe, Johann Wolfgang von, 1749-1832
Burns, Robert, 1759-1796
Кольцов, А. В. (Алексей Васильевич), 1809-1842
Пушкин, Александр Сергеевич, 1799-1837
Heine, Heinrich, 1797-1856
Voss, Johann Heinrich, 1751-1826
Lukiāns
Twain, Mark, 1835-1910
Herder, Johann Gottfried, 1744-1803
Dauge, Pauls, 1869-1946
Mazie Dunduri : [krājums] : 1. pundurs
Pēterburgas Avīzes : [sabiedriski politisks nedēļas laikraksts].
"Pēterburgas Avīžu" literāriskais pielikums.
Jauni Dunduri
Dunduru pehznahkami
Dunduru padehli
Dundurs Pats
Dienas Lapa.
Dievu, mirušo un hetēru sarunas
Stimmen der Völker in Liedern
Objekta teksts
(J.Pliekšāns, P.Stučka) "Mazie Dunduri" I Pundurs (1888)

1888.gada 29.aprīlī Rīgā iznāk humoristiski satīriskās dzejas un prozas, tulkojumu un oriģinālsacerējumu krājums "Mazie Dunduri". Tas turpina jaunlatviešu "Pēterburgas Avīžu" satīrisko pielikumu un 19.gs. 70.gados Pēterburgā iznākušo satīras almanahu "Jauni Dunduri" (1875), "Dunduru pēcnākami" (1876), "Dunduru padēli" (1877) "Dundurs pats" (1878) iedibinātās tradīcijas. Krājums iznāk anonīmi. Pret konservatīvo presi vērstā kritika liecina par autoru tuvību laikrakstam "Dienas Lapa", bet dažu rakstu dialoga forma norāda uz diviem autoriem. 10.maijā laikraksts "Dienas Lapa" informē par krājuma iznākšanu, bet par autoriem ziņas nav sniegtas: "Nupat izklīdis Rīgā pie dienas gaismas pundurs (pūlis) mazu Dunduru. Kā jau īstiem pasaules klejoņiem un viegliem putniņiem, viņiem nav pases. Nezināms, kas viņus perinājis, nezināms arī, no kurienes tie nākuši. Jauni viņi ir, tas noģiedams arī no tam, ka tie dažkārt sīvāk iedur, nekā šajos "mērenības un zelta caurmēra laikos" ļaudis var panest." Tikai vēlāk kļūst zināms, ka krājumu sagatavojuši Pēterburgas universitātes Juridiskās fakultātes studenti Jānis Pliekšāns un Pēteris Stučka, bet laikraksta informācijas autors arī ir nākamais žurnālists un redaktors Jānis Pliekšāns. Grāmatiņa sacerēta 1887.gada beigās un ir abu autoru kopīgs darbs, kur katra loma nav nodalāma. Iecere ir iepazīstināt ar dažādu laikmetu un tautu satīriķu darbiem, cerot, ka tas labvēlīgi ietekmēs latviešu humora attīstību. Krājumā ir iekļauta Ovīdija, Marciāla, Stratona, Katulla, Sapfo, Anakreonta, J.V.Gētes, R.Bērnsa, A.Koļcova, A.Puškina, H.Heines, J.Hauga, J.Fosa dzeja, lietuviešu tautas dziesmas, Lukiāna "Mirušo sarunas", M.Tvena humoreska, kā arī tautas anekdotes, oriģināldzeja un prozas sacerējumi. "Pat senie grieķi un romieši bija celti augšā, lai nāktu par ceļa vadoņiem latviešu topošam jaunajam humoram. Lukiānam un Marciālam bija ierādīta goda vieta "M.Dunduros". Ideja bija toreiz tiešām: kopot visus humorus, laist klajā brīvi pēc Herdera jaunas Stimmen der Volker, tikai ne in Liedern, bet in Humoren, "tautas balsis ne dziesmās, bet smieklos". Un fantāzija bij, ka mūsu tautas humors visu tautu humora vidū celsies uz jaunu brīvu lidojumu." Diemžēl cenzūra nosvītro divas pēdējās daļas manuskripta, kuras Jānis Pliekšāns vēstulē mājiniekiem atzīst par labākajām. Pilnīgs "Mazo Dunduru" manuskripts nav saglabājies. Pauls Dauge par abu autoru satīras raksturu raksta: "Stučka un Rainis kā žurnālisti abi bija asi polemiķi ar stipru satīrisku ieskaņu. Bet viņu satīrai bija ļoti dažāds raksturs. Raiņa satīriskais nazis grieza dziļāk, Rainis kā dzejnieka dabas cilvēks runāja pravietiski, objektīvās gleznās. Stučkas humora pilnais stils ķēra paviršāk, bet toties tuvāk, subjektīvāk, Rainis dragāja tālredzīgiem triecieniem laikmetu, Stučka ņēma aiz apkakles laikmeta nesējus, pakratīja viņus kā zvirbuļu ķēmus cilvēku priekšā un bez jebkāda iekšēja uztraukuma, viegliem smiekliem atmeta pie citiem gružiem." Šodien izdevums ir interesants kā Raiņa pirmais publicētais darbs, kas rāda gan viņa orientēšanos pasaules literatūrā, gan aktīvo dzīves pozīciju. Bet varbūt viena otra lappuse var izraisīt smaidu arī šodien?