Jānis Rainis “Pusideālists” (1904). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/64239
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Kopsavilkumi
SaitePusidealists : newehsturiska joku luga is pagahjuschā gadu simteņa beigam : trijos zehleenôs - Rainis, Jānis, 1865-1929 - [1904]
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/64239/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Rīga (Latvija)
Rīgas latviešu atturības biedrība "Auseklis"
Aspazija, 1865-1943
Latvija Vēsture Pirmā Atmoda, 1850-1890
Jaunais Latviešu teātris
Alunāns, Ādolfs, 1848-1912
Jelgava (Latvija)
Pusidealists : newehsturiska joku luga is pagahjuschā gadu simteņa beigam : trijos zehleenôs
Mazie Dunduri : [krājums] : 1. pundurs
Apdziedāšanas dziesmas III Vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem
Objekta teksts
Rainis "Pusideālists" (1904)

"Pusideālists" ir pirmā Raiņa luga. Kaut arī dažādas drāmu ieceres un uzmetumi ir tapuši jau skolas gados, šī ir pirmā pabeigtā, publicētā un iestudētā dzejnieka luga. "Sākums idejai sniedzas atpakaļ līdz 1897.gadam, manam cietuma laikam Rīgā. Kad es Jaunavas ielā izbaudīju ieslodzīšanu - visneģēlīgāko no visām man piešķirtām. Gandrīz neiespējamo varēja panest un pārvarēt laikam tikai ar humoru, un, labsirdīgi smiedamies par saviem mīļiem tautiešiem - cita nekā jautra tiešām nebija cietumā -, smiedamies aizmirsu savu apkārtni," atceras Rainis. Sākotnēji tās bija idejas romānam. Ierosmi lugas rakstīšanai Rainim deva atturības biedrības "Auseklis" 1900.gadā izsludinātais lugu konkurss. "Pusideālists" top 1901.gadā Slobodskā. Darbā ar padomiem daudz palīdz Aspazija. Rainis to nosauc par "vēsturisku joku lugu trijos cēlienos no pagājušā gadu simteņa beigām". Lugas nosaukums rakstīšanas laikā vairākkārts mainīts. Viens no tiem - "Dons Kihots" visprecīzāk raksturo galveno varoni. Cenšoties izcelt citus tēlus, Rainis lugai dod nosaukumu "Pusideālisti", kas nejaušības dēļ pārvēršas par "Pusideālistu". Atšķirībā no vēlākajām simboliskajām ideju drāmām pirmajā darbā viņš pievērsies savam laikam. Komēdija turpina "Mazajos Dunduros" un "Apdziedāšanas dziesmās" aizsākto humora līniju. Raiņa uzmanības centrā ir tautiskuma idejas. Ja jaunlatviešu laika paaudze cīnījās par tautiskumu, tad deviņdesmitajos gados šīs idejas ir izvirtušas. Nāk jauna paaudze, kas tautiskuma jēdzienu izprot dziļāk un vēršas pret ārišķīgajām tā izpausmēm. Galvenais varonis Andēls ir traģikomisks personāžs ar savām smieklīgajām tautiskajām izdarībām, atjaunojot senču darba metodes, apģērbus un ēšanas paradumus. Kaut arī pamatos luga ieturēta joku lugas stilā, tomēr tajā jau pavīd Raiņa vēlāko ideju drāmu iezīmes. Raksturi ir samērā statiski un autoru vairāk interesē tautiskās idejas attīstības tēlojums. Ja pirmajos cēlienos dominē ironija un asprātīgs humors, tad trešajā cēlienā ieskanas traģiskas notis. Andēla vēlme vest tautu pretī laimei ir respektējama, tikai viņš to saredz kā atgriešanos pagātnē, nevis ceļu uz nākotni. Konkursā luga balvu neieguva. 1903.gada pavasarī to iestudē Jaunais latviešu teātris, bet vasarā Ādolfs Alunāns Jelgavā. Grāmatā luga iznāk 1904.gadā. Vēlākajos gados "Pusideālists" iestudēts reti, un šodien tas var ieinteresēt galvenokārt kā Raiņa agrīnais darbs un sava laika kritika.