Jānis Rainis “Krauklītis” (1920). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/64046
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Kopsavilkumi
SaiteKrauklitis : panahksneeku dseesma 5 zehleenos - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1917
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/64046/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Šveice
Kastanjola (Lugāno, Šveice)
Stučka, Dora, 1870-1950
Pirmais pasaules karš, 1914-1918
Kurzeme (Latvija)
Rīga (Latvija)
Latvija
Vācija
Latvija Vēsture Cīņas ar krustnešiem, 1195-1291
Anša Gulbja izdevniecība
Latvijas Nacionālais teātris
Mierlauks, Aleksis, 1866-1943
J. Raiņa Krauklitis : panahksneeku dseesma peezos zehleenos.
Puht, wehjiņi! : tautas dseesma 5 zehleenos
Jaunības Tekas : literāriski-zinātnisks mēnešraksts jaunībai.
Kopoti raksti
Собрание сочинений : в 3-х томах
Objekta teksts
Rainis "Krauklītis" (1920)

Luga "Krauklītis" sacerēta Šveicē, Kastaņolā 1917.gadā. Tās sākotnējā iecere bija tēlot brāļa un māsas attiecības. Ierosmi deva latviešu tautas dziesmas. Pirmie uzmetumi tapa 1913.gadā reizē ar lugu "Pūt, vējiņi!". Raini saistīja brāļa un māsas attieksmju poētiski smalkais tēlojums un ētiskais saturs. Šīs tautas dziesmas "tēlo savā aprautā, īsajā veidā brīnišķi maigās attiecības starp brāli un māsu, kādas gan nekur citur tā nav tēlotas, varbūt arī tā nav justas. Tās man bija kā no pašas dvēseles izdziedātas; tās varbūt ir manas pirmās stiprākās jūtas un būs arī manas pēdējās," atzīst Rainis. Gan lugas piezīmēs, gan vēstulē māsai Dorai 1918.gadā Rainis uzsver, ka luga veltīta viņai. Taču Pirmā pasaules kara laikā lugas idejiskā koncepcija mainījās. 1915.gadā bija kritusi Kurzeme, bet 1917.gadā vācieši ieņēma Rīgu. Rainis smagi pārdzīvo notikumus dzimtenē un raksta "Protestu pret nodomāto Latvijas pievienošanu Vācijai", kas publicēts Eiropas laikrakstos. Raini nomāc neziņa par Latvijas nākotni. "Ko visi garie trimdas gadi nebija panākuši pret mani, to panāca šis viens - es nosirmoju," atklāj dzejnieks. Dramatiskā vēsturiskā situācija darba centrā izvirza brāļa Venta cīņu pret Svešzemnieku, kas nolaupījis viņa māsu Magoni. Studējot tautas dziesmas, īpašu uzmanību Rainis pievērš panāksnieku dziesmām. Arī darbam dzejnieks dod apakšvirsrakstu "Panāksnieku dziesma". Sižeta pamatu veido tautas dziesma "Krauklīts sēž ozolā". Uz brāļa jautājumu, kurp aizvesta māsa, krauklītis atbild: "Pār purviem, pār mežiem / Uz bagāto Vāczemīti." Tas izraisa tiešas asociācijas ar laikmeta notikumiem un Kurzemes okupāciju. Krauklīša tēls kļūst par lugas caurviju motīvu. Luga sacerēta čertrrindēs, trohajisko tautas dziesmu pantmērā. Darbā izmantoti tautas dziesmām raksturīgi tēli un priekšstati. Darbība notiek bagātā Kurzemes sētā laikā pirms vācu krustnešu iebrukuma Latvijā. Magone ir skaistā, strādīgā un drosmīgā tautu meita, Vents - varonīgais tautu dēls. Kurzeme tēlota poētiskā pacēlumā pretstatā Svešzemnieka vergu valstij. Šajā harmoniskajā pasaulē ielaužas Svešzemnieks, izlaupa Kurzemes sētu, nozog zirgus, nogalina mājas ļaudis un aizved Magoni svešumā. Rainis simboliski tēlo gan Pirmā pasaules kara notikumus, gan cīņu pret jebkāda veida vardarbību. Kaut arī luga beidzas ar Magones nāvi, dzejnieks iezīmē gaišu tautas un valsts nākotnes perspektīvu. Diemžēl kara gados luga nenonāk pie skatītājiem, un tādēļ iestudējums zaudē savu tiešo aktualitāti. Tā publicēta 1920.gadā žurnālā "Jaunības tekas" un Anša Gulbja izdotajā Kopoto rakstu 2.sējumā. "Krauklītis" ir tulkots krievu valodā. Lugas pirmizrāde notika Latvijas Nacionālajā teātrī 1921.gada maijā Alekša Mierlauka režijā. Luga vairakkārt iestudēta. Tā ir viena no poētiskākajām Raiņa lugām.