Aspazijas vēstule Rainim Rīgā, ap 1894. gada 23. septembri : teksts un komentāri

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/63777
AutorsAspazija, 1865-1943
AprakstsVēstules transkribētais teksts, komentēts.; Sastādītājs un komentāru autors Jānis Zālītis. Redaktore Sandra Zobena.
Līdzradītājs Zālītis, Jānis, 1951-; Zobena, Sandra
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Sarakste; Aspazija, 1865-1943 -- Sarakste; Vēstules
Organizācija, kurā atrodas oriģinālsMemoriālo muzeju apvienība
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/63777/
Saistītie objekti
Aspazija, 1865-1943
Rīga (Latvija)
Liepāja (Latvija)
Rainis, Jānis, 1865-1929
Ozoliņš, Pēteris, 1864-1938
Duburs, Jēkabs, 1866-1916
Robs, Ansis, 1863-1904
Ezerlauka, Olga, dz. 1858
Kleopatra, Ēģiptes karaliene, 69-30 p.m.ē.
Valters, Miķelis, 1874-1968
Līgotņu, Jēkabs, 1874-1942
Zaudētas tiesības : drama 5 cēlienos : laiks: tagadne
Jelgavas latviešu biedrība 50-gadu kultūras darbā : (1880-1930)
Objekta teksts
Aspazija Rīgā 1894. gadā, ap 23. septembri (5. oktobri)

Es tagad uz pāris dienām izbraukšu uz Liepāju, kur man ļoti laipni ielūdza turienes biedrība uz "Zaudētu tiesību" izrādi;[1] gribu arī redzēt Liepāju. Sestdien izbraukšu un pirmdien būšu atpakaļ.

Debesbraukšanas dienā,[2]Tu zini, uzveda arī "Zaudētas tiesības".[3] Bija sabuntojušies vairāki ierēdņi, lai lugu izsvilptu, bet nekas neiznāca. Daudzi pretinieki bija pārvarēti un nāca izteikt man savu atzinību. Dabūju arī lielu vaiņagu. Vispārējs iznākums bija spīdošs. Apmeklēts bija ļoti daudz. Bij iebraukuši arī pulka laucinieku. Laima spēlē arvien labāki. Ozoliņš[4] tēlo Langartu labāki nekā Duburs[5]. Citi aktieri bija vāji, izņemot Strautiņa tēlotāju Robu[6], kurš bij daudz labāks nekā Rīgas Strautiņš[7]. Ceturtajā cēlienā tas panāca tik spožu efektu, ka beigās parādījās viss citādā krāsā nekā Rīgā. Grieta, Eberhardīne un kafijas māsa bija pavisam vājas. Eberhardīne bija vēl pietiekoša, bet ne pusē tā kā Ezerlauka jaunkundze[8].

Piedod man manu pagājušo vēstuli ar dažām disonansēm, kas tur atrodas. Tu nezini, cik man viņas bija vēlāk žēl. Es pati sevi kādreiz nesapratu. Tas mans ļaunais daimons, kas kā Kleopatras[9] čūska, paslēpta puķu kurvī, grib mani dzelt. Tad esmu uz visiem ļauna.

Bet čūskas dzelonis top arvien nespēcīgāks, es uzvarēšu! Bet Tu nekavējies un raksti man, jo Tavi vārdi man siltāki par sauli un saldāki par nektāru.

Gaidu, gaidu.

Tava

Vēstule. Oriģināls nav atrasts. Pirmpublicējums RuA, 1977, 76.-77.lpp. (ar datējumu "Ap 23. sept. 1894. g."). Publicēta arī RGGr, 1977, 35.lpp. (ar datējumu "ap [1894. gada] 23. septembri").

[1] 1894. gada 25. septembrī (7. oktobrī) Liepājā Aspazijas lugas "Zaudētas tiesības" izrādes paralēli notika uz divām skatuvēm - Latviešu Labdarības biedrībā un Palīdzības biedrībā; autore bija apmeklējusi arī 1894. gada 29. maijā (10. jūnijā) Liepājas palīdzības biedrības rīkoto izrādi (skat. Raiņa 1894. gada 30. maija (11. jūnija) vēstules 1. komentāru). Pirms izrādes laikrakstā "Latvietis" (1894, 21. septembrī (3. oktobrī)) publicēts M. Valtera paziņojums, kur cita starpā teikts: "Luga ir atradusi piekrišanu visā Baltijā. Mūsu rakstniece Aspazijas jaunkundze ir pēc ilgākas pārdomāšanas lugu pārstrādājuse un šinī jaunā pārstrādājumā tā pirmo reizi redzēs gaismu uz Labdarības biedrības skatuves nākošo svētdienu. (..) domājams, ka mūsu publikas ziņkārība būs liela redzēt rakstnieces labāko darbu "Zaudētas tiesības" uz vietējās latviešu skatuves. jaunā pārstrādājumā luga ir vēl varenāka nekā pirmā darbā (..)." Vēstules pirmpublicējuma komentāros RuA un atmiņu epizodē "Viesošanās Liepājā 1894. g. rudenī" (AKR, 6, 354.-355.lpp.), kur cita starpā minēts arī šīs vēstules datējums ("23. septembrī 1894. g."), Aspazija notikumu attēlojumā gan pieļāvusi vairākas faktoloģiskas neprecizitātes.

[2] Debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām - kristiešu kalendārā ir svētku diena, kurā piemin Jēzus uzņemšanu debesīs. 1894. gadā tā iekrita 26. maijā (7. jūnijā).

[3] Runa ir par lugas izrādi Jelgavas Latviešu biedrības teātrī Pētera Ozoliņa režijā. "26. maijā Jelgavā pārpildītā zālē izrāda Aspazijas "Zaudētas tiesības" ar lielisko Jūliju Skaidrītes kdzi Laimas lomā. Arī pati rakstniece kā jelgavniece piedalās izrādē. Aspazijai pasniedz lauru vainagu. Tas ir viens no svarīgākiem notikumiem teātra dzīvē."(Līgotņu Jēkabs. Jelgavas Latviešu biedrība 50 gadu kultūras darbā (1880.-1930.), 1930, 130.lpp.)

[4] Pēteris Ozoliņš - Rīgas Latviešu teātra direktors, kurš darba apvienošanas kārtībā tolaok vadīja arī Jelgavas Latviešu biedrības teātri.

[5] Aktieris un režisors Jēkabs Duburs tēloja Langartu Rīgas Latviešu teātrī.

[6] Ansis Robs (skatuves vārds - Ansis Zālītis), aktieris un režisors, pastāvīga Jelgavas Latviešu biedrības teātra dibinātājs, ilggadējs biedrības amata vīrs, bijis arī Teātra komisijas priekšnieks. (Sīkāk skat.: Līgotņu Jēkabs. Jelgavas Latviešu biedrība .. , 122.-127.lpp.)

[7] Rīgas Latviešu teātrī Strautiņu tēloja Aleksandrs Freimanis.

[8] Olga Ezerlauka tēloja Eberhardīni Rīgas Latviešu teātrī.

[9] Kleopatra - Ēģiptes valdniece. Viņa izdarīja pašnāvību, pieliekot sev pie rokas odzi.