Aspazijas vēstule Rainim Rīga, 1894.gada maijs : teksts un komentāri

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/63774
AutorsAspazija, 1865-1943
AprakstsVēstules transkribētais teksts, komentēts.; Sastādītājs un komentāru autors Jānis Zālītis. Redaktore Sandra Zobena.
Līdzradītājs Zālītis, Jānis, 1951-; Zobena, Sandra
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Sarakste; Aspazija, 1865-1943 -- Sarakste; Vēstules
Organizācija, kurā atrodas oriģinālsMemoriālo muzeju apvienība
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/63774/
Saistītie objekti
Aspazija, 1865-1943
Rīga (Latvija)
Rainis, Jānis, 1865-1929
Objekta teksts
Aspazija Rīgā 1894. gada maijā

Mans ilgotais!

Es jau rakstu šodien, tādēļ ka mana sirds aiz ilgām pēc Tevis grib beigties. Laiks līdz tam, kad mēs atkal redzēsimies, man šķiet kā mūžība. Man šķiet, ka tikai jaunā valodā es varētu laimes vārdus sacīt. It kā man būtu apžilbinošas debess krāsas, lai to varētu tēlot.

Cik mēs varētu būt laimīgi, kad mēs to prastu, kāpēc laimei ir plīvuris priekšā, kad tā ir tuvumā? Un kāpēc tā aizplīvurojas savā apžilbinošā kailā dailē, kad tā ir projām? Kāpēc es jūtos neērti Tavā tuvumā? Es bīstos, vai es Tev to jauno varu dot, tos lielos momentus. Vai es netopu ikdienišķa?

Tici man, mīļais, jaunais, ko es Tev varu dot, ir mana mīla, kas mani audzē savās asarās, un mans darbs, kas pie Tevis mani ved.

Es zinu, ka ilgas vērpj starp mums ciešus pavedienus. Cik laimīgi mēs būsim, kad atkal tiksimies. Augsti gaisos lēksim! Ir taču kaut kas pārvaroši liels tādā laimē!

Es pār Tevi izliešu visu savu dvēseli, savu elpu, savu dzīvību!

Vēstule. Oriģināls nav atrasts. Pirmpublicējums D, 1930, 11. nr., 1324.lpp. (bez datējuma). Publicēta arī RuA, 39.-40.lpp. (bez datējuma); RGGr, 1977, 21.lpp. (ar datējumu "[1894. gada] maijā").