Raiņa vēstule Aspazijai Rīgā, 1894.gada maijs : teksts un komentāri

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/63773
AutorsRainis, Jānis, 1865-1929
AprakstsVēstules transkribētais teksts, komentēts.; Sastādītājs un komentāru autors Jānis Zālītis. Redaktore Sandra Zobena.
Līdzradītājs Zālītis, Jānis, 1951-; Zobena, Sandra
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Sarakste; Aspazija, 1865-1943 -- Sarakste; Vēstules
Organizācija, kurā atrodas oriģinālsMemoriālo muzeju apvienība
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/63773/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Rīga (Latvija)
Aspazija, 1865-1943
Birzmanis, E. (Ernests)
Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrība
Rīgas Latviešu biedrība
Kreicbergs, Jānis, 1864-1948
Puriņu, Klāvs, 1858-1935
Kārkluvalks, Fr. (Fricis), 1867-1903
Kreicbergs, Jānis, 1864-1948
Aspazija un muhsu kritika
Objekta teksts
Rainis Rīgā 1894. gada maijā

Mana mīļā, dārgā dvēsele, mans saules stariņ, mana baltā puķu lapiņa! Nāc pie manas krūts, Tu mīlulīt, lai mēs kopā sildītos kā divi nosaluši bērni, es Tev rociņas skūpstīšu un sildīšu ar savu dvašu. Es Tevi viscauri ietīšu sarkanajā šallē, ka Tu viscaur kvēlot kvēlosi, un tad Tu mani atkal varēsi sasildīt.

Es tagad jūtos vēl ciešāki pie Tevis pievilkts. Mēs gan vairs nevarēsim ar spārniem uz priekšu tikt, bet arī rāpdamies mēs turpu nokļūsim, ja Tu to vispār gribi.

Mēs taču gribējām kopā attīstīties. No manis nekā daudz nav. Tu esi smalki stīgots instruments, kas izdod visskaistākās skaņas, un gribi atkal nodoties amatnieciskiem uzdevumiem.

Es nevaru visu izteikt, kā es domāju, mums jārunā personīgi, bet es skumstu, ka Tev jāpanes visas šīs neģēlības.[1]

Tava dvēsele ir tik maiga kā balta puķu lapa. Tava sirds ir tik tīra un tik pilna siltas, lielas mīlestības. Un viņi Tev nāk ar tādiem rupjiem uzbrukumiem.

Es nevaru Tev visu rakstīt, es nākšu sestdien, mans mīlulīt.

Vēstule. Oriģināls nav atrasts. Pirmpublicējums D, 1930, 11. nr., 1324.-1325.lpp. (bez datējuma). Publicēta arī RuA, 40.-41.lpp. (bez datējuma); RGGr, 1977, 19.-20.lpp. un RKR, 19, 194.-195.lpp. (ar datējumu "1894. gada maijā").

[1] Vēstules publikācijai grāmatā Aspazija pievienojusi šādu paskaidrojumu: "Gribēju aizbraukt prom no Rīgas un pieņemt skolotājas vietu, tādēļ ka man nācās izciest rupjus uzbrukumus.

Šie uzbrukumi nāca man no dažādām pusēm. Gan pārmeta man satikšanos ar Raini un runāja visu visādas izdomātas un nejaukas lietas, gan sāka man uzbrukt arī senākie labvēļi, piem., jau agrāk minētais Onkulis. Kad "Pēterburgas Ārrīgas dzied. biedrībā" lasīju priekšlasījumu par sieviešu jautājumu, viņš mani gribēja noraut no katedra. Bet, kad viņam tas neizdevās un policija to izraidīja laukā, tad viņš briesmīgā niknumā tūlīt bija skrējis uz Latviešu Biedrības namu un izpļaukājis pirmo cilvēku, ko tas tur bij saticis. Pēc tam teātra komisijā bij sitis dūri uz galda un bļāvis, ka Aspaziju vajagot dabūt no teātra prom. Viņa draudi arī piepildījās, un mani no Latviešu Biedrības teātra atlaida.

Tāpat man bruka virsū advokāts Kreicberģis, kas pret mani bij sarakstījis kādas pāris brošūras, Puriņu Klāvs, Kārkluvalks un citi. Bij tā, kā tauta saka: "Kad jau viens suns sāk riet, tad rej visi.""

Faktiski gan vairums no šeit minētajiem uzbrukumiem attiecas uz vēlāku laika posmu, piemēram, J. Kreicberga anonīmi publicētās brošūras "Aspazija un mūsu kritika" nāca klajā 1896. un 1897. gadā.