Jānis Rainis “Ave sol!” (1910). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/63654
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Kopsavilkumi
SaiteAve sol! : Esi sweizinata saule! : dseja - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1910
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/63654/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Šveice
Kastanjola (Lugāno, Šveice)
Dzirciemnieki (izdevniecība)
Jaunsudrabiņš, Jānis, 1877-1962
Ave Sol (koris)
Ave sol! : Esi sweizinata saule! : dseja
Gals un sahkums : weena rituma seemas-dseesma
Objekta teksts
Rainis "Ave sol!" (1910)

Poēma "Ave sol!" sacerēta Šveicē, Kastaņolā laikā no 1906. līdz 1908.gadam. Tomēr tās aizsākumi ir senāki. "Pirmie sākumi šai saules dziesmai meklējami ne dienvidos, kur saules daudz, bet ziemeļos, kur pēc viņas ilgojas. [..] Slobodskā cēlās pamatdoma par saulesdziesmu un tika uzrakstīti pirmie dziedājumi," raksta Rainis. Grāmatā poēma iznāk 1910.gadā Dzirciemnieku izdevniecībā ar Jāņa Jaunsudrabiņa veidotu vāku un zīmējumiem. Ierosinājumu poēmas nosaukumam "Ave sol!" - "Esi sveicināta, saule!" dzejniekam sniedz kādi svētki Kastaņolā, kur tika atgādināts senais romiešu sveiciens. Poēmu Rainis iecerējis kā himnu pasaules pārvērtībai, revolūcijai, brīvībai. Tomēr darbs iegūst plašākas dimensijas un viņam raksturīgos simbolu līmeņus. Saules tēls izaug līdz visaptverošam dzīvības spēkam:

"Sauc to par cīņu, kustību vai dzīvi,

Par straumes grausmu, posta uguni, -

Teic: ziedons, prieks vai celšanās uz brīvi;

Man vārda nau, es tikai ainu redzu;

Tur sauli, -" raksta Rainis poēmas ieskaņā.

Gadalaiku maiņas dabā, sabiedrības dzīve, indivīda dzīves ceļš - viss ir pakļauts saules gaitas ritmam. Poēma sastāv no trijām nodaļām - "Agra gaita", ‘Ziedu svētki" un "Vēla rieta". Pirmā nodaļa tēlo pavasari, atmodu, gaitas sākumu - "zibsnīdama izlec saule". Tā turpina savu ceļu un kļūst par "zelta ērgli zilā gaisā". Otrajā nodaļā vasaras vidū saule ir zenītā. Tā "zibsnīdama stāv virs galvas" un "spulgo visu dienu". Pēdējā nodaļa iezīmē cikla noslēgumu:

"Lokos atpakaļ rit laiki,

Bet ik loks uz augšu aizved!"

Daba mirst, gatavojoties jaunai atmodai. Indivīda dvēsele atdzimst nākamajās paaudzēs un dzīvo caur darbiem. Pretstatu vienība nebeidzamā kustībā turpina savu gaitu. Poēmas noslēgums iegūst kosmiskas dimensijas un sasaucas ar dzejoļu krājumu "Gals un sākums". Laiks un telpa saplūst, izdziest līdzšinējie mērogi, mūsu saules sistēma traucas visumā starp zvaigznēm un miglām. Poēmas nosaukumu savā vārdā nes mūsu kultūras zīmols - kamerkoris "Ave Sol".