Aspazija “Vaidelote” (1894). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/63644
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsAspazija, 1865-1943 -- Kopsavilkumi
SaiteVaidelote : drama iz leišu pagātnes 5 cēlienos - Aspazija, 1865-1943 - 1894
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/63644/
Saistītie objekti
Aspazija, 1865-1943
Blaumanis, Rūdolfs, 1863-1908
Akmentiņa, Dace, 1858-1936
Rozentāls, Janis, 1866-1916
Vītols, Jāzeps, 1863-1948
Mediņš, Jāzeps, 1877-1947
Lietuva
Rainis, Jānis, 1865-1929
Artmane, Vija, 1929-2008
Vaidelote : drama iz leišu pagātnes 5 cēlienos
7 dziesmas, op. 31 vienai balsij ar klavieru pavadījumu = 7 Lieder, Op. 31 : für eine Singstimme mit Clavierbegleitung = 7 романсов : для одного голоса с аккомп. фортепиано
Objekta teksts
Aspazija "Vaidelote" (1894)

"Vaidelote" ir Aspazijas pirmā iestudētā un publicētā drāma, ar kuru dzejniece pārliecinoši ienāk latviešu literatūrā un teātrī. Tā arī kļūst par vispopulārāko viņas lugu, kura iestudēta daudzos Latvijas teātros. Ja Rūdolfs Blaumanis teātrī nostiprināja reālistiski psiholoģisko virzienu, tad ar "Vaideloti" teātrī ienāk mākslinieciski pilnvērtīga romantiska drāma, kuras centrā ir sievietes jūtu pasaule. Luga top vakaros un naktīs, strādājot mājskolotājas darbu. ""Vaidelote" zināmā mērā bija "bada dziesma". Tā radusies tumsā, sāpēs, radusies kā pretspars kaunam, noniecinājumiem, apvainojumiem," atceras Aspazija. Drāmas pirmais variants sacerēts 1891.gadā. Kad Rīgas Latviešu biedrības teātra komisija to noraida, Aspazija lugu pārstrādā. Pirmā varianta aso sociālo motīvu vietā stājas galvenās varones Mirdzas mīlas traģēdija. Lugas pirmizrāde notiek 1894.gada 19.janvārī Rīgas Latviešu teātrī. Galveno lomu tēlotājas Dace Akmentiņa - Mirdza, Jūlija Skaidrīte - Asja kļūst par ievērojamām aktrisēm un tēlo daudzas Aspazijas lugu varones. Tērpus gatavo pēc jauno mākslinieku Jaņa Rozentāla un Artūra Baumaņa skicēm, Jāzeps Vītols komponē Mirdzas dziesmu "Mēness starus stīgo". Tā ir pirmā drāma, kur varoņu pārdzīvojumi izteikti patiesi labas dzejas pantos. Par dzejas muzikalitāti liecina dziesma "Mēness starus stīgo", kas uzsāk no lugas neatkarīgu dzīvi, ir vairākkārt komponēta un skan gan kā kora, gan solo dziesma. "Vaideloti" savas operas libretam izmantojis Jāzeps Mediņš. Tā iestudēta 1927.gadā. "Vaidelotē" pirmoreiz drāmas centrā ir sieviete, kas pati cīnās un lemj savu likteni. Lietuvas senatne kalpo tikai par fonu klasiski romantiskas drāmas varoņu pārdzīvojumu un kaislību tēlojumam. Aspazija rāda visplašāko sievietes jūtu gammu no sevis apzināšanās, mīlestības brīnuma dzimšanas līdz greizsirdības un naida izpausmēm un jaunas pasaules uztveres atklāsmei. Jaunajai personībai ir šauri savā vidē, tā meklē harmoniju un tiecas pretī nākotnes sabiedrībai. "Mirdza biju es pati," atzīst Aspazija. ""Vaidelote" ir ilgu drāma, ilgu pēc nākotnes cilvēka, kā viss viņa laiks bija ilgu laiks, ilgu pēc tautas jaunas pacelšanās, līdz ar kuru radās modernais cilvēks," raksta Rainis 1903.gadā. Drāma ir piedzīvojusi daudzus iestudējumus, Mirdzas lomu tēlojusi gan Vija Artmane, gan Indra Briķe. Vai šodienas cilvēku var interesēt drāmas varoņu romantiskās kaislības? Varbūt jāpārvar neierastā dzejas valodas barjera, lai ieklausītos dzejniecē un sevī un sajustu tās mīlestības jūtu un pretrunu gradācijas, kādas grūti atrast mūsu literatūrā.