Aspazija “Ragana” (1895). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/63625
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsAspazija, 1865-1943 -- Kopsavilkumi
SaiteRagana : dramatisks fragments - Aspazija, 1865-1943 - 1904
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/63625/
Saistītie objekti
Aspazija, 1865-1943
Nītaures pagasts (Amatas novads, Latvija)
Faust, m. ap 1540
Akmentiņa, Dace, 1858-1936
Rūmniece, Berta, 1865-1953
Ragana : dramatisks fragments
Vaidelote : drama iz leišu pagātnes 5 cēlienos
Mājas Viesa Mēnešraksts : ilustrēts literārisks un zinātnisks laikraksts.
Sidraba šķidrauts : teiku drama 5 cēlienos : notiek paganu laikos
Objekta teksts
Aspazija "Ragana" (1895)

Luga "Ragana" sarakstīta 1894.gadā. Ierosinājumu sižetam dod Aspazijas viesošanās Nītaurē 1894.gada vasarā. Turienes daba, teikas par Raganu kalnu, purvainais mežs rosina dzejnieces fantāziju. Tumšajā alā mīt ļaundares raganas, kas slēpjas no saules gaismas. No turienes nāk arī galvenā varone Liesma, kas alkst gaismas un citādas dzīves. Līdzīgi "Vaidelotei" arī "Raganas" varone ir jauna tipa personība ar tās tapšanas pretrunām. "Atmodās arī Raganas dvēsele, ar visu savu liesmaino būtību no vecās dzīves ārā lauzdamās un nespēdama vēl jaunā gaismā atrast sev stāvokli, ar tūkstoš taustekļiem vēl pie vecā turēdamās un tā mūžīgās pretrunās svaidīta," stāsta Aspazija. Liesmu kritiķi vērtē kā sievieti—Faustu, kas meklē dzīves jēgu un individuālu apmierinājumu. Lugas darbība norit fantastikas pasaulē, teiksmainā karaļvalstī. Liesmas tēlā saduras alkas pēc gaismas un mīlestības ar varaskāri. 1895.gada aprīlī lugu iestudē Rīgas Latviešu teātris. Galvenās lomas spēlē Dace Akmentiņa (Liesma), Jūlija Skaidrīte (Līgita), Berta Rūmniece (Giltina). Aspazija nav apmierināta ar lugas noslēgumu un nejūtas atrisinājusi darba pamatkonfliktu. Pēc pirmā publicējuma žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts" 1896.gadā tā turpmāk iespiesta bez pēdējā cēliena un nosaukta par dramatisku fragmentu. Vēlākajos gados dzejniece vairākkārt atgriežas pie šī darba, bet tomēr to nepabeidz. Lugas noslēgumā Liesma visspilgtāk raksturo savu iekšējo cīņu:

"Starp debesi un zemi griezta viesulī,

Es slāpdama pēc gaismas stariem tvēru

Un pekles karstās liesmas vienmēr dzēru."

"Ragana" gatavo ceļu Aspazijas lielajai drāmai "Sidraba šķidrauts". Arī šodien fantastika vilina un brīvāk ļauj izpaust idejas un kaislības. Liesmas tēls ir tikpat dzīvs kā tā tapšanas laikā. Cilvēka rakstura pretrunas, šaubas un alkas ir tās pašas. Drāma liek ieskatīties mūsu dvēseles dziļumos, lai saskatītu savas gaismas un tumsas cīņas. Varbūt iestudējuma mērogi atturējuši profesionālos teātrus pievērsties šim darbam. Toties amatierteātros tā izrādīta vairākkārt. Par nozīmīgu notikumu kļuva iestudējums Jūrmalas pilsētas teātrī (1989). 2015. gadā to ir iestudējusi Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauniešu teātra studija.