Jānis Rainis “Apdziedāšanas dziesmas III vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem” (1889). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/63398
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Kopsavilkumi
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/63398/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Stučka, Dora, 1870-1950
Rīga (Latvija)
Vīgners, Ernests, 1850-1933
Āronu, Matīss, 1858-1939
Pumpurs, Andrejs, 1841-1902
Maļinovas pagasts (Daugavpils novads, Latvija)
Aizkalnes pagasts (Preiļu novads, Latvija)
Latgale (Latvija)
Viļņa (Lietuva)
Apdziedāšanas dziesmas III Vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem
Muhsu tautas dseesmas
Lāčplēsis : latvju tautas varonis : tautas epus
Objekta teksts
Jāns Jasēnu Plikšis "Apdziedāšanas dziesmas III vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem" (1889)

1888.gada maijā Rainis nokārto gala eksāmenus Juridiskajā fakultātē un saņem apliecību par Pēterburgas universitātes beigšanu. Vasarā, pēc atgriešanās mājās, viņš kopā ar māsu Doru ierodas Rīgā, kur jūnijā notiek III vispārīgie latviešu dziesmu svētki. Šie svētki pulcināja kopā vairāk koru un dziedātāju nekā iepriekšējie. Sekmīgi beidzis studijas, Rainis ir labā gara stāvoklī, asprātīgs un zobgalīgs. Jauns pasākums dziesmu svētkos ir apdziedāšanās dziesmas. To iekļaušana repertuārā ir diriģenta un komponista Ernesta Vīgnera ierosinājums. Tās ir iedalītas četros ciklos. 20.jūnijā, kad bija tradicionālais svētku mielasts ar runām dziedāja galda dziesmas, bet 21.jūnijā, kad notika svētku balle, - Jāņu, apdziedāšanās starp puišiem un meitām un atvadīšanās dziesmas. Raiņa ironiskais prāts saskata pretrunas starp dziedātāju pašaizliedzību un entuziasmu un vadītāju un darboņu lielmanību. Ķerties pašam pie spalvas rosina arī uz svētkiem iznākušais Āronu Matīsa tautas dziesmu krājums "Mūsu tautas dziesmas" un Andreja Pumpura "Lāčplēsis". "Sacerētas tika apdziedāšanas dziesmas pa lielakai daļai Vasiļovā un Jasmuižā, Latgalē, bet kāda daļa radusies arī Rīgā, - visas tanī jautrajā pavaļas laikā, kad pēc universitātes beigšanas kādu pusgadu pavadīju tēva muižā un ciemojos arī Rīgā. Tā laika jautrība un bezbēdība atspoguļojas gaiši grāmatiņā, par kuru jautrākas es laikam neesmu vairs rakstījis", atceras Rainis. "Apdziedāšanas dziesmās" viņš izmantojis klasisko tautas dziesmu formu un stilistiku. Tās ir sadalītas četrās nodaļās, kas atbilst svētku apdziedāšanās dziesmu cikliem. "Apdziedāšanās dziesmas" ir savdabīgs laikmeta dokuments, kas balstās uz tiešiem Trešo dziesmu svētku notikumiem, vērtējot tos no demokrātiskām pozīcijām.

"Es dziesmiņas salasīju,

Pa svētkiem staigādams;

Ja nau daiļas, ne man' vaina,

Kādas radu, tādas dziedu;"

Tomēr tajās ieskanas arī plašāki vispārinājumi par sava laika sabiedrību. Šī ir pirmā publicētā grāmatiņa, kuras autors ir Rainis viens pats. Tā iznāk 1889.gada februāra sākumā, kad Rainis jau ir devies uz Viļņu, lai uzsāktu darbu tiesu resorā.