Aspazija “Atriebēja” (1887). Anotācija

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/63391
AutorsCīrule, Astrīda, 1948-
Oriģināla radīšanas datums2015
PriekšmetsAspazija, 1865-1943 -- Kopsavilkumi
SaiteAtriebēja : drama iz pagājušā gadu simteņa 5. cēlienos : fragments - Aspazija, 1865-1943 - 1904
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/63391/
Saistītie objekti
Aspazija, 1865-1943
Schiller, Friedrich von, 1759-1805
Merkel, Garlieb Helwig, 1769-1850
Latvija Vēsture Pirmā Atmoda, 1850-1890
Dailes teātris
Rubesa, Baņuta, 1956-
Bartlett, Neil, 1958-
Rīga (Latvija)
Atriebēja : drama iz pagājušā gadu simteņa 5. cēlienos : fragments
Baltijas Vēstnesis : politisks, sabiedrisks un literārisks laikraksts.
Mana dzīve un darbi : autobiografija un kopoti raksti
Kopoti raksti : 6 sējumos
Objekta teksts
Aspazija "Atriebēja" (1887)

Aspazijas pirmā luga "Atriebēja" sarakstīta 1887.gadā. Jaunā autore to nosūta Rīgas Latviešu biedrības teātra komisijas izsludinātajam konkursam. 1888.gada 21.aprīlī "Baltijas Vēstnesī" parādās "Izspriedums par konkursa lugām", kurā teikts: "Pēc satura bagātības viņa ("Atriebēja") ieņem pirmo vietu. Karakteri viscaur dabiski un labi tēloti, skati pilni efektu, aizgrābjoši. Valoda ļoti laba, samērīga nopietnam saturam. Fabula ņemta iz dzimtbūšanas laikiem, kur muižu īpašniekiem bij neierobežota vara apieties ar saviem zemniekiem pēc patikšanas. Bet arī jau rodas starp viņiem cilvēcīgi vīri. Starpība starp vec- un jaunlaiku uzskatiem cilvēcības jautājumā ļoti veikli tēlota." Lugā skaidri iezīmējas F.Šillera un G.Merķeļa ietekme. Aspazija vēršas pret varmācību, netaisnību, dzimtbūšanu. Darbu caurstrāvo jaunlatviešu idejas un ticība latviešu zemnieku garīgajam spēkam. Savā autobiogrāfijā "Mana dzīve" Aspazija runā par bērnības iespaidiem, kas rosinājuši lugas tapšanu: "Dramatiķe es kļuvu caur smagiem dvēseles konfliktiem, kurus es jau kā mazs bērns piedzīvoju, kur mīla, naids, spītība, lepnums kā purpura dzēriens lējās manā dvēseles traukā. Pirmā emocija izteicās naidā, atriebes alkā. Tā izlauzās cauri mana brīves tieksme, mana dvēsele kā zaļa lapa cauri cietai mizai." Diemžēl uz skatuves luga nenonāk.1889.gadā cenzors to aizliedz, jo: "Gandrīz visā lugā redzams liels autores naids pret muižniekiem un gadās ļoti asi, dažās vietās pat nepieklājīgi izteicieni." "Atriebēja" pirmo reizi iespiesta 1904.gadā Aspazijas "Rakstu" 6. burtnīcā kā fragments. Pirmizrādi tā piedzīvo tikai 1921. gadā Dailes teātrī. Tas ir cits laiks. Darba sociālā aktualitāte ir zudusi, uz to var skatīties tikai kā uz slavenas dzejnieces agrīnu darbu. Šodienas skatījumā lugā jūtams mākslinieciskā līdzsvara trūkums, pārspīlēts patoss. Tomēr jaunās autores pāri plūstošās emocijas ir dzīvas vēl šodien. Par to liecina Baņutas Rubesas un Nila Bārtleta veidotais iestudējums 1991. gadā teātrī "Kabata", kur Aspazijas "Atriebēja" kalpoja par pamatu runas, kustību un sajūtu virknei. Mēģinājumi notika barikāžu ieskautajā Rīgā, kas raisīja jaunas asociācijas.