Raiņa vēstule Aspazijai Rīgā, ap 1895.gada 24. septembri : teksts un komentāri

TipsTeksts
Valodavācu; latviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/62488
AutorsRainis, Jānis, 1865-1929
Oriģināla radīšanas datums1895-09
AprakstsVēstules transkribētais teksts, tulkots un komentēts.; Sastādītājs un komentāru autors Jānis Zālītis. Redaktore Sandra Zobena.; No vācu valodas Raiņa vēstules tulkojusi E.Līce un Aina Leite.
Līdzradītājs Zālītis, Jānis, 1951-; Zobena, Sandra; Līce, E.; Leite, Aina
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Sarakste; Aspazija, 1865-1943 -- Sarakste; Vēstules
SaiteRaiņa vēstule Aspazijai Rīgā, ap 1895.gada 24. septembri - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1895-09
Organizācija, kurā atrodas oriģinālsMemoriālo muzeju apvienība
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/62488/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Rīga (Latvija)
Aspazija, 1865-1943
Vīne (Austrija)
Universität Wien
Cīrihe (Šveice)
Universität Zürich
Stučka, Dora, 1870-1950
Jelgava (Latvija)
Objekta teksts
Atvērt (XML)
Rainis Rīgā 1895. gadā, ap 24. septembri (6. oktobri)

Liebling, Liebes, wie ruhig Du jetzt schläfst; ich habe das Nöthigste für Morgen fertig, es geht furchtbar langsam und schwunglos. Es ist 4 Uhr, ich kann jetzt wieder an Dich denken, ich verscheuche die stetigen Gedanken an Dich nur durch die Arbeit und vielleicht geht sie auch darum nicht von statten. Ich bin sehr müde und kann mich noch nicht erholen. Du mußt jetzt auch recht lieb sein, ich bin wie ein krankes Kind, ich verstehe mich selbst nicht. Uebrigens, ich habe ja die Antwort aus Wien bekommen. Wahrscheinlich könnte man sofort eintreten (ich hatte das erwähnt), aber wieviel jährig d. Kursus ist, muß noch gefragt werden. Ob die Professoren auch wirklich ihre Zustimmung geben, ist fraglich. Das Licht verlöscht, morgen früh schreibe ich weiter. Gute Nacht! Liebling!

Lieb, heute komme ich gar nicht zum Schreiben, möchte Dir vieles schreiben, was liebes sagen. Du hast ein Freibillet zum Jonathan, könntest es ja morgen ausnutzen. Ich hätte am wenigsten was dagegen. Leb wohl Lieb, aber wirklich wohl. Schreibe nur, ich brauche es, Lieb, leb wohl.

Mīlulīt, mīļais, cik mierīgi Tu tagad dusi; esmu paveicis rītdienai pašu nepieciešamāko, iet drausmīgi lēnām un bez jebkāda pacēluma. Pulkstenis ir 4, tagad es atkal varu domāt par Tevi, tikai darbā es spēju aizdzīt nemitīgās domas par Tevi, un varbūt arī tādēļ darbs nekust ne no vietas. Esmu ļoti noguris, bet vēl joprojām nevaru atgūties. Tev jābūt tagad ļoti mīļai, es esmu kā slims bērns un vairs nesaprotu pats sevi. Starp citu, esmu saņēmis atbildi no Vīnes. Domājams, varētu iestāties tūliņ (esmu jau to pieminējis), bet, cik gadus ilgs kurss, tas vēl jāpajautā. Vai profesori patiešām arī dos savu piekrišanu, tas vēl ir jautājums.[1] Sāk dzist gaisma, rīt agri rakstīšu tālāk. Ar labu nakti, mīlulīt!

Mīļā, šodien es nepavisam netieku pie rakstīšanas, vēlētos rakstīt daudz, pateikt kaut ko mīļu. Tev ir brīvbiļete uz Jonatānu, Tu varētu to rītdien izmantot. Man te vismazāk būtu ko iebilst. Dzīvo sveika, mīļā, patiešām sveika. Tikai raksti, jo man tas nepieciešams, mīļā, dzīvo sveika.

Vēstule vācu valodā (59071). Tulkojuma pirmpublicējums RKR, 19, 204.-205.lpp. (ar datējumu "1895. gadā, ap 24. septembri (6. oktobri)".

[1] Domājams, ka runa ir par Aspazijas eventuālu izglītības turpināšanu ārzemēs. Kā liecina ieraksts hronikā, 1895. gada rudenī Aspazija devusies uz Šveici, Cīrihi, lai studētu medicīnu, tomēr drīz atgriezusies Latvijā. (Skat.: AKR, 6, 475.lpp.) Atmiņās (RuA, 94.-95.lpp.) par šo braucienu teikts: "Rainis tomēr ņēmās mani pierunāt braukt uz Cīrihi studēt medicīnu, tāpat kā viņa māsa. Studiju naudu viņš man cerēja nopelnīt.

Es arī ātri atkārtoju latīņu un grieķu valodu, kuras jau biju mācījusies senāk pie kāda filologa, Kārļa Jansona, un tāpat arī augstāko matemātiku, un ar nedaudz naudas devos uz ārzemēm.

Medicīna gan man nemaz nebij pa prātam, un Rainis tikai ar lielu pierunāšanu mani pie tās piedabūja.

Nonākusi Cīrihē, es saņēmu mazu istabiņu un devos uz to dzīvokli Neļķu ielā, kur agrāk Rainis bij uzturējies un kur mēdza sanākt daudzi studenti kā īstā konventa kortelī, un kur atradās arī daudzi krievu soc.-revolucionāri. Es gribēju dabūt zināt, kas man pie iestāšanās eksāmena jāzina, un vispār Cīrihes apstākļus.

Sarunas bija tādas, kas mani ne tikvien atbaidīja, bet sabiedēja. Par partijas lietām viņi runāja ar mani tā, it kā es būtu ar tām ļoti pazīstama, bet, galvenais, kad izjautāju par medicīnu, tie tik ciniski izteicās par vivisekciju, ka man visa sirds nodrebēja un asaras lija pa acīm. Es līdz šai dienai esmu liela kustoņu mīļotāja un vivisekcijas asākā pretiniece.

Diemžēl pie mums Latvijā vēl tagad to nepazīst, kas ir kustoņu aizsardzība, kā citās zemēs. Sevišķi daudz te cieš zirdziņi un kaķi, kuriem dzīviem tiek pa tūkstošiem āda novilkta.

Es to nespēju klausīties un izturēt un pa galvu pa kaklu metos bēgt no Cīrihes un medicīnas, jo anatomiju es pavisam nebiju spējīga studēt.

Paķēru savu pauniņu un atstāju dzīvokli, kaut gan tas jau bija samaksāts, un atbraucu atpakaļ uz Jelgavu.

Rainim par to nācās daudz ciest, jo viņu apsmēja, ka es esot metusi plinti krūmos.

Bet neko darīt!"

Atvērt