Raiņa vēstule Aspazijai Rīgā, 1895.gada septembra vidū : teksts un komentāri

TipsTeksts
Valodavācu; latviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/62485
AutorsRainis, Jānis, 1865-1929
Oriģināla radīšanas datums1895-09
AprakstsVēstules transkribētais teksts, tulkots un komentēts.; Sastādītājs un komentāru autors Jānis Zālītis. Redaktore Sandra Zobena.; No vācu valodas Raiņa vēstules tulkojusi E.Līce un Aina Leite.
Līdzradītājs Zālītis, Jānis, 1951-; Zobena, Sandra; Līce, E.; Leite, Aina
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Sarakste; Aspazija, 1865-1943 -- Sarakste; Vēstules
SaiteRaiņa vēstule Aspazijai Rīgā, 1895.gada septembra vidū - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1895-09
Organizācija, kurā atrodas oriģinālsMemoriālo muzeju apvienība
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/62485/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Rīga (Latvija)
Aspazija, 1865-1943
Kūla, Pēteris, 1874-1945
Ozoliņš, Pēteris, 1864-1938
Peile, Eiženija, 1908-1979
Rītiņš, Indriķis, 1872-1961
Dienas Lapa.
Neeaissneegts mehrķis : drama is tagadnes 4 zeeleenos
Baltijas Vēstnesis : politisks, sabiedrisks un literārisks laikraksts.
"Dienas lapas" loma grāmatu izdošanā
Sociāldemokrāts : Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas centrālorgāns
Objekta teksts
Atvērt (XML)
Atvērt (XML)
Rainis Rīgā 1895. gadā, pirms 24. septembra (6. oktobra)

Wundersames Lieb, wie eigen bist Du doch, meinst, es gähre in Dir und hättest schlechte Laune - und schreibst doch nicht ein Sterbenswörtlein. Weißt ja doch, könntest, müßtest es fühlen, daß ich das gerade jetzt nöthig habe, wo ich allein bin. Man möchte mir ja ein Wörtlein auch sagen, aber alle wollen bemitleiden und das paßt mir gar nicht - uebrigens - gieb d. Stück d. Ketle und Rebane kann es vielleicht in Riga in einem kleinen Saale aufführen. Laß dich um Gottes Willen nur nicht auf d. Prolog ein, es würde Dich unmöglich machen in "D-L“. Sonnabend nachmittags kann ich auf keinen Fall kommen, höchstens könnte ich um 11 Uhr nachts aus S. fahren, aber das ist wieder zu spät. Sonntag ist d. erst jautāj. vakar im Jonatan, ich muß auf jeden Fall da sein. Ich könnte dann vielleicht Montag kommen; schreibe darüber, vielleicht zwinge ich dich so und brauche mich nicht aufzureiben. Hast Du noch Lust eine Vorlesung zu halten, ich schicke Dir dazu das Buch, die Vorlesung müßte dann am 1. Okt. sein. In dem Buche würdest Du Material genug finden und Zeit zum Ausarbeiten hättest Du auch. Es scheint mir als wolltest Du noch ans Alleinsein gewöhnen, ich meine an d. geistige Alleine sein. Ich sträube mich mit aller Gewalt dagegen, Leb wohl, Lieb und schreibe, sonst leb wohl.

Brīnišķīgā mīļā, cik gan savāda Tu esi: domā, ja Tu esi satraukta un ja Tev slikts garastāvoklis, tad var nerakstīt ne pušplēsta vārdiņa. Tu taču zini, Tu to varētu sajust, Tev to vajadzētu sajust, ka tieši tagad, kad es esmu viens, man tas ir nepieciešams. Viens otrs gan man gribētu kādu vārdiņu bilst, bet visi grib izteikt līdzjūtību, un tas nu man neder nepavisam. Starp citu, nodod to gabalu[1] Kūlim un Rebanem[2], varbūt to varētu uzvest Rīgā, kādā mazākā zālē. Tikai, dieva dēļ, neielaidies ar prologu, tad jau "D[ienas] L[apā]" Tev sagādās nepatikšanas. Sestdienas pēcpusdienā es nekādā ziņā nevaru ierasties, labākajā gadījumā es varētu izbraukt plkst. 11-os naktī no S., bet tas jau atkal ir par vēlu. Sestdien ir pirmais jautāj[umu] vakar[s][3] Jonatānā[4], man tur noteikti jābūt.[5] Es tad varbūt varētu atnākt pirmdien; atraksti par to, varbūt es varu piedabūt Tevi uz to, tad man nevajadzētu tā nomocīties. Ja Tev vēl ir patikšana nolasīt kādu priekšlasījumu, es aizsūtīšu Tev šim nolūkam grāmatu; priekšlasījumam būtu jānotiek ap 1. okt[obri]. Grāmatā Tu atrastu pietiekami materiāla, un laiks izstrādāšanai Tev arī būtu. Man šķiet, it kā Tu gribētu mani pieradināt pie vientulības, es domāju - pie garīgas vientulības. Es pretošos tam ar visu spēku.

Dzīvo vesela, mīļā, un raksti, citādi -

Dzīvo vesela.

Vēstule vācu valodā (59072). Tulkojuma pirmpublicējums RKR, 19, 203.-204.lpp. (ar datējumu "1895. gadā, pirms 24. septembra (6. oktobra)").

[1] Runa ir par Aspazijas lugu "Neaizsniegts mērķis" - 1895. gada 10. (22.) septembrī to pirmoreiz izrādīja Rīgā "Ausekļa" biedrības sarīkojumā "Uļejas" telpās. Dienu iepriekš DL (ar parakstu - Hipatija) tiek ziņots, ka pazīstamā rakstniece Aspazija, kuras agrākās lugas atradušas tik lielu piekrišanu, atkal stāsies publikas priekšā ar jaunu lugu "Neaizsniegts mērķis" ("Velta"). (..) Aspazijas darbi ir ievērojami un pārspēj visus mūsu dramaturgus. Es varu še tikai atgādināt spriedumu par Aspazijas darbiem pilnīgi bezpartejiskā vācu presē, kur Aspazija nosaukta par labāko latviešu dramatisko rakstnieci. Tādu pašu spriedumu par viņu deva V. f. Andrejanovs ārzemes laikrakstos."

Iestudējums (vairāk gan pati luga) izraisa asu polemiku starp DL un BV. P. Ozoliņš uzbrūk Aspazijai, apgalvojot, ka "Neaizsniegts mērķis" ir viņas vājākais, pie "sēnalu literatūras" pieskaitāms darbs un ka radošas neveiksmes pamatā ir autores pievēršanās Jaunajai strāvai, arī skatītāju bijis maz - ap pusotra simta cilvēku, kuplā skaitā ieradušies vienīgi jaunstrāvnieku vadoņi, ne viņu piekritēji, un tas pierādot, ka kustība jau izsīkusi: "Tā ir bijusi tikai saucēja balss tuksnesī un laika vējš to izputinājis." Arī DL biedrībās vairs neesot populāra, tādēļ tai jāmeklē lasītāji "pa tukšiem kaktiem" un jāaizstāv tamlīdzīgas lugas. (BV, 1895, 11.-15. (23.-27.) septembrī.)

DL atbildes rakstos norāda, ka BV dusmu iemesls ir viegli saprotams, jo Aspazija iet kopā ar Jauno strāvu; lugas galvenā varone tikusi nopulgota tādēļ, ka tajā iemiesota sievietes tieksme pēc garīgas attīstības; laikrakstā publicēta arī kāda "Ausekļa" komitejas locekļa replika, ka pēc kases grāmatām - "Neaizsniegta mērķa" izrādi apmeklējuši 365 cilvēki un saņemti lūgumi to atkārtot. Savukārt "spalvas algādzis" Ozoliņš pats uzvedot tikai "sēnalu gabalus".

Polemiskā ievirzē veidoti arī laikrakstā iespiestie Aspazijas dzejoļi "Divējādi dzejnieki" (vēlāk publicēts ar nosaukumu "Nākotnes dzejnieks") un "Jaunā krāsa", kam seko kāda satīra (bez paraksta) "Pozitīvs un komparatīvs jeb luga un kritiķis":

"Vienmēr ir labs kritiķis

Daudz par lugu pārā-kis.

Ja stāv luga pozitīvā,

Kritiķis būs komparatīvā.

Piemēr: ja tāds "draņķa verķis"

Saucas "Neaizsniegtais mērķis",

Tad būs viņa kritiķis -

"Neaizsniegtais mērka-ķis"." (DL, 1895, 12.-18. (24.-30.) septembrī.)

29. septembrī (11. oktobrī) "Neaizsniegtu mērķi" izrāda Jonatāna biedrībā, polemikā iesaistās arī citi preses izdevumi. (Sīkāk skat.: Peile E. "Dienas Lapas" loma .., 45.-46.lpp.)

[2] Domājams, Aleksandrs Rebans, kurš piedalījies arī "Neaizsniegta mērķa" izrādē "Uļejā". DL recenzijā 1895. gada 11. (23.) septembrī par viņu teikts: "Labi varēja apmierināties arī ar Ritteri (Rebana kgu) un viņa māti (Penc jkdzi). Vietām viņa spēle bija tiešām mākslinieciska, bet vietām atkal likās drusku kā par kārtīgu, stingru un izveicīgu priekš viņa rakstura." Savukārt BV tajā pašā dienā raksta: "Visvājākais no vājiem bija Aleksandrs Rebana kgs kā muižas nomnieks Ritters."

[3] Šie divi vārdi vēstulē rakstīti latviski.

[4] Jonatāna biedrība - vecākā strādnieku organizācija Rīgā. 1869. gadā to izveidoja Pārdaugavas strādnieki kā savstarpējās palīdzības kasi, kas sākumā darbojās bez apstiprināšanas. Gada beigās biedru skaits jau bija pārsniedzis 70, tāpēc bija nepieciešams dibināt legālu biedrību. 1870. gadā Rīgas Rāte apstiprināja Statūtus biedrībai ar nosaukumu "Likums priekš tās slimnieku un bēru lādes "Jonathan" un kas dibināta priekš Rīgas fabriku strādniekiem". (Jonatāns ir viens no Vecās Derības sižetu varoņiem.) Biedrība darbojās savā namā Slokas ielā 17 (līdz 1920. gadam, kad ēku nojauca) un pievērsās arī kultūras darbam. Tā nodibināja bibliotēku un kori, 1882. gadā atvēra brīvskolu strādnieku bērniem, 1896. gadā - vakara kursus strādniekiem. Par skolotājiem brīvskolā strādāja I. Rītiņš, V. Dermanis, J. Plāķis u.c. 90. gados biedrība pieslējās jaunstrāvniekiem, to nereti dēvēja par "jaunstrāvnieku citadeli". Ar 1896. gadu biedrības darbībai pievērsta pastiprināta policijas uzmanība, tika pieprasīti visu sarīkojumu protokoli. (Skat.: Rītiņš I. Nelegālā darbība 1905. gada revolūcijas priekšavakarā // Sociāldemokrāts, 1930, 26. janvārī.)

Pirmais jaunstrāvnieku organizētais priekšlasījumu un jautājumu izskaidrošanas vakars Jonatāna biedrībā notika 1895. gada 8. (20.) janvārī: pēc Jāņa Kovaļevska referāta "Par nabadzības attīstīšanos" P. Stučka u.c. skaidroja ekonomikas un jurisprudences jautājumus.

1895. gada 8. un 9. (20. un 21.) jūlijā vērienīgi tika atzīmēta Jonatāna biedrības 25 gadu pastāvēšanas jubileja. Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks F. Grosvalds 13 biedrību vārdā pasniedza sudraba kausu ar uzrakstu "Tikai vienībā ir spēks un spēkā brīvība." "Tomēr pokāla pasniedzēja Grosvalda runa nebūt nav saskanējusi ar uzraksta saturu, kāpēc Pliekšāns (Rainis) bijis spiests uzstāties pret Grosvaldu un jubilejas sapulces liels vairums izpaudies demonstrācijā pret "māmuļniekiem"." (Bīlmanis R. Strādnieku organizāciju kultūras darbs Rīgā // Rīga kā Latvijas galvaspilsēta, 1932, 648.lpp.)

Nākamajā dienā notika Jonatāna biedrības teātra svētku izrāde - Ā. Alunāna "Pārticībā un nabadzībā" ar autora un Rīgas Latviešu teātra aktieru piedalīšanos. Pirms izrādes režisors K. Brīvnieks nolasīja Aspazijas sacerēto prologu dzejā "Jonatāna biedrības 25 gadu pastāvēšanas svētkiem jūlija 9. dienā 1895. g." (skat. AKR, 1, 341.-342.lpp.), par kuru DL (1895, 12. (24.) jūlijā) teikts: "Te no jauna dabūjām pārliecināties, ka Jonatāna biedrībā valda jauns, možs, spirgts un veselīgs gars un spēks, kas nākotnē, bez šaubām, augs augumā." DL (1895, 21. jūlijā (2. augustā)) publicēts arī prologa teksts ar cenzūras svītrojumiem. (Tā manuskripts svešā pārrakstījumā glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, un dzejniece tajā trijās vietās atjaunojusi cenzūras svītroto tekstu.)

1923. gada 4. augustā Jonatāna biedrības skolas telpās Mārtiņa ielā 7 notika biedrības 50 gadu jubilejas sarīkojums, kurā uzstājās arī Rainis, kavēdamies atmiņās un akcentēdams biedrības īpašo lomu Jaunās strāvas laikmetā.

Jonatāna biedrība beidza pastāvēt 1938. gadā.

[5] Pirmais (atsākot sezonu) priekšlasījumu un jautājumu izskaidrošanas vakars gan notika svētdien, 24. septembrī (6. oktobrī), programmā bija V. Herteļa referāts "Piezīmes par sieviešu medicīniskām mācībām".

Atvērt
Atvērt