Rainis Rīgā 1895. gada pavasarī
Labrīt, mīļais, celies tūliņ augšā un līdz 11 aizej pie Lamberta. Es šodien un varbūt arī rīt neiziešu. Izrunājies vispirms, vai Tev dokumentu pietiek un kādu vēl vajaga; vai Rīgā var sūdzēt?[1] vai vajaga izsludināt (ja viņš prasa par izsludināšanu naudu, tad nemaksā viņu, bet saki, ka paša iemaksāsi vēlāk rentejā[2]). Ja Tev nepietiek dokumentu vai sludinājuma, tad aizmaksā viņam tikai 1 rubl. par padomu. Ja viņš apņemas tūliņ rakstīt прошению[3], tad saki, ka pie viņa paliek Tavi dokumenti un Tu vēlāk aizmaksāsi tos 5 r. (varbūt nolaiž arī par 3 r.). Ja Tu 12 nāc pie manis, tad Tev vajaga jau būt bijušam pie Lamberta. Vesels, mīļais.
Vēstule (16192). Rakstīta ar zīmuli uz vizītkartes "J. Pliekšāns.". Pirmpublicējums RuA, 95.-96.lpp. (ar norādi "Bez datuma (1895. g. pavasarī)"). Publicēta arī RKR, 19, 201.-202.lpp. (ar datējumu "1895. gada pavasarī").
[1] Runa ir par juridiskās procedūras formalitātēm Aspazijas laulības šķiršanas lietā, kas tiek sākta 1896. gada 23. janvārī (4. februārī) un pabeigta 1897. gada 18. februārī (2. martā). Senākais dokuments tajā ir Zaļenieku pagasta vecākā 1895. gada 9. (21.) decembrī Aspazijai izdotā apliecība par to, ka viņas vīrs Mārtiņš Valters, saukts arī par Maksi, 1888. gadā aizgājis no pagasta bez pases un līdz pašreizējam laikam atrodas bezvēsts prombūtnē. (Sīkāk skat.: Sērsna A. Raiņa un Aspazijas laulību priekšvēsture // RGGr, 1980, 90.-98.lpp.)
[2] Renteja (no vācu val. die Rentel, das Remtamt) - valsts finanšu pārvalde, valsts kase.
[3] Lūgumu. (No krievu val. прошение.)
