Raiņa vēstule Aspazijai Rīgā, 1895.gada 9. maijā : teksts un komentāri

TipsTeksts
Valodavācu; latviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/62111
AutorsRainis, Jānis, 1865-1929
Oriģināla radīšanas datums1895-05-09
AprakstsVēstules transkribētais teksts, tulkots un komentēts.; Sastādītājs un komentāru autors Jānis Zālītis. Redaktore Sandra Zobena.; No vācu valodas Raiņa vēstules tulkojusi E.Līce un Aina Leite.
Līdzradītājs Zālītis, Jānis, 1951-; Zobena, Sandra; Līce, E.; Leite, Aina
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Sarakste; Aspazija, 1865-1943 -- Sarakste; Vēstules
SaiteRaiņa vēstule Aspazijai Rīgā, 1895.gada 9. maijā - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1895-05-09
Organizācija, kurā atrodas oriģinālsMemoriālo muzeju apvienība
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/62111/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Rīga (Latvija)
Aspazija, 1865-1943
Jelgava (Latvija)
Krumbergs, Augusts, 1864-1897
Ezerlauka, Olga, dz. 1858
Māsas Zēfeldes
Katlakalns (Ķekavas novads, Latvija)
Roziņš, Fricis, 1870-1919
Vietalvas pagasts (Pļaviņu novads, Latvija)
Āronu, Matīss, 1858-1939
Kovaļevskis, Jānis, 1873-1921
Priedīts, Boriss Brencis
Priedīts, Boriss Brencis
Kūla, Pēteris, 1874-1945
Heine, Heinrich, 1797-1856
Tartu Ülikool
Zaļenieki (Jelgavas novads, Latvija)
Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrība
Rutku Tēvs, 1886-1961
Atta Troll : ein Sommernachtstraum
Zaudētas tiesības : drama 5 cēlienos : laiks: tagadne
Neeaissneegts mehrķis : drama is tagadnes 4 zeeleenos
Valdības upuri
Gods : skatu luga tschetros zehleenos
Us preekschu buhschu gudraks! : skatu luga weenâ zehleenâ
Objekta teksts
Atvērt (XML)
Rainis Rīgā 1895. gada 9. (21.) maijā

Rīga maija 9 d.

1895 g.

Mein wunderliebes, schönes Lieb, wie gut war es, daß du schriebst, mein Lieb. Wie der richtige Atta Troll ging ich die Tage umher und brummte und biß und kam ganz herunter. Ich wäre schon wieder nach Mitau gefahren, da erwartete ich doch den Brief; wenn es doch Freitag gekommen wäre, was brauch ich viel von den dummen Außerungen zu hören. Und doch hatte ich dich so ganz nah bei mir! Ich brauche nur die Augen zu schließen und ich sehe Dich, Deine Lippen, Deine lieben Augenund wenn ich sie küssen will, fühle ich Deinen warmen Duft. Seit gestern finden die Leute plötzlich, daß ich eigentlich ein sehr guter Jung sei und wundern sich darüber und wissen gar nicht, wie dumm sie sind, daß sie sich wundern. Du hast recht, mein liebes Lieb, ich ahne es, ich fühle es schon in meinen Knochen, es wird so leicht und so hell und warm, wir werden glücklich sein; es muß doch kommen das unendliche Glück und es kommt. Vorige Woche, als wir beisammen waren, hatte ich schon das Vorgefühl, aber wir verstanden es nicht ganz glücklich zu sein. Jetzt küsse ich Deinen Mund, mein Lieb, und Du küssest entgegen, Du fühlst es. Wir verstehen es doch glücklich zu sein, wir können das Glück zwingen, wir haben gerungen bis zur Ohnmacht, aber wir sorgen und werden einsam stark. Und unser Glück kann uns niemand nehmen, wir selbst können es nicht nehmen, es ist schon unzerstörbar geworden, es kann nur wachsen bis ins Unendliche. Ich küsse dich wieder, fühlst Du es? Es kommt doch das Neue. Wie gut macht das Glück, wie groß, wie kann man Alles verzeihen! Wie stark macht es gegen die Außenwelt, wie gleichgültig ist Alles: Und dann bist Du selbst da meine Sonnentochter, und ich kann dich mit offenen Augen sehen und brauche keine Haluzinationen zu haben. Küsse mich nochmal, dann erzähl ich dir auch von den Außendingen. Es ist auch nicht viel. Brumberg hat "Zaudēt. tiesības"nicht durchbringen können, es soll die Aufführung zu theuer kosten - 3 Schauspieler müssen aus Riga kommen; es wird aber noch in diesem Sommer aufgeführt, das ist schon beschlossen. Dann ist Olga sehr liebenswürdig, sie dauert mich wirklich mit ihrem großen Selbstbewußtsein. Marie fährt nach Katlakalns und sie bleibt allein. Sie erzählte mir auch, daß Dr. Āzītis auf mich eifersüchtig sei und heute werde ich noch mit ihm und sadzīves biedreni zusammen nach Fechteln fahren zum 25 j. Stiftungsfest. Es fährt vielleicht auch Ahron, Lepskis und Priedītis ar Nīnu, die beide von da zu Hause sind. Ich fürchte nur, daß Āzītis, comp. un Priedītis un comp. mir nicht was verderben. "Tās rīkles jau viņiem nevar pieliet." Sonst meine ich, müßte die Reise mir nützlich werden. - Mit den Mitauern geht die Sache nicht besonders schön, sie wollen die Welta nicht ungelesen aufführen. Wenn wir nun den Gewerbesaal bekommen, dann ist es um so besser, wie arangieren alles auf Deinen Namen und auf unser eigenes Risiko, wir hätten dann viel größere Einnahmen u. größere Freiheit im Handeln. Wenn wir den Saal nicht bekommen, dann ist es drum, wir sind von ihnen abhängig. Wir müßten den Kruschok Saal dann von ihnen auf einen Abend oder Tag bekommen. Ich habe dem Kūlis darüber geschrieben. Mehr Neuigkeiten habe ich nicht, aber auch das ist schon viel zu viel von Außendingen. Küsse mich besser, mein goldiges Liebling, sieh mich an mit Deinen lieben Augen, wie die blitzen, und lege das rothe Tuch um und küsse noch, küsse mich glücklich und reif und wohl vorbereitet für das große Glück. Wir werden glücklich sein Allem zum Trotz. Ich küsse dich. Donnerstag

[Ar zīmuli:] Sei glücklich mein Lieb. Noch ein Kuß. Ich muß doch dies Convert schließen.

Rīga, maija 9. d. 1895. g.

Mana brīnummīļā, skaistā mīlulīte, cik labi bija, ka Tu atrakstīji, mana mīļā. Es šajās dienās staigāju apkārt kā īsts Ata Trolls[1] un rūcu, un kodu, un pavisam sanīku. Es jau atkal būtu braucis uz Jelgavu, tomēr sagaidīju vēstuli. Kaut taču būtu pienākusi piektdiena - ko man tik daudz klausīties tās muļķīgās runas! Un tomēr Tu biji tik tuvu man! Man tikai jāaizver acis, un es redzu Tevi, Tavas lūpas, Tavas mīļās acis, un, kad es gribu tās skūpstīt, es jūtu Tavu silto smaržu. Kopš vakardienas cilvēki pēkšņi sapratuši, ka es esot ļoti labs zēns, un brīnās par to, un paši nemaz nezina, cik muļķi viņi ir, ja brīnās. Tev taisnība, mana visumīļā - es nojaušu, es caurcaurēm jūtu, cik viegli kļūst, cik gaiši un cik silti, - mēs kļūsim laimīgi; bezgalīgajai laimei taču ir jānāk, un tā nāks. Pagājušajā nedēļā, kad bijām kopā, man jau bija šī priekšsajūta, bet mēs nepratām būt pavisam laimīgi. Tagad es skūpstu Tavu muti, mana mīļā, un Tu atbildi skūpstam, Tu to jūti. Mēs tomēr protam būt laimīgi, mēs spējam laimi piespiest, mēs esam cīnījušies līdz bezspēkam, bet mēs uzvarēsim un vienpatībā kļūsim stipri. Un neviens nespēs atņemt mūsu laimi, pat mēs paši to nespēsim atņemt, tā jau ir kļuvusi nesagraujama, tā var tikai augt līdz bezgalībai. Es skūpstu Tevi atkal, vai Tu to jūti? Nāks taču šis jaunais. Cik laime dara labu, cik lielu, kā visu var piedot! Cik stipru tā dara pret ārpasauli, cik vienaldzīgs kļūst it viss! Un tad Tu pati būsi te, mana Saules meita, un es varēšu Tevi skatīt vaļējām acīm, un man nevajadzēs nekādu halucināciju. Skūpsti mani vēlreiz, tad es Tev pastāstīšu par pasaulīgām lietām. To nav daudz. Krumbergs[2] "Zaudēt[as] tiesības"[3] nav varējis izdabūt cauri,[4] izrāde iznāktu pārāk dārga - 3 aktieri jāņemot no Rīgas; bet to uzvedīs vēl šajā vasarā, tas jau ir nolemts.[5] Turklāt Olga ir ļoti laipna, man viņas tiešām žēl viņas lielās pašapziņas dēļ. Marija brauks uz Katlakalnu, un viņa [Olga] paliks viena.5 Viņa man arī stāstīja, ka Dr. Āzīts[6] esot uz mani greizsirdīgs, un šodien es ar viņu un sadzīvesbiedreni kopā braukšu uz Vietalvu uz 25 gadu dibināšanas svētkiem.[7] Brauks varbūt vēl Ārons, Ļepskis[8] un Priedītis ar Nīnu[9], viņi abi ir nākuši no turienes. Es tikai baidos, ka Āzīts ar kompāniju un Priedītis ar kompāniju man ko nesabojā. "Tās rīkles jau viņiem nevar pieliet".[10] Citādā ziņā, es domāju, brauciens varētu būt man noderīgs. - Ar jelgavniekiem neiet tik jauki, viņi negrib "Veltu" nelasītu pieņemt izrādīšanai. Ja mēs sev dabūtu Amatnieku zāli,[11] jo labāk, mēs visu sarīkotu uz Tava vārda un uz savu risku, mums tad būtu daudz lielāki ienākumi un lielāka rīcības brīvība. Ja mēs zāli nedabūjam, tad ir slikti, tad mēs būsim no viņiem atkarīgi. Tad mums vajadzētu no viņiem dabūt Kružoka zāli [12] uz vienu vakaru vai dienu. Es Kūlim[13] par to rakstīju. Vairāk nekā jauna nav, bet arī tas jau ir pārāk daudz par pasaulīgām lietām. Labāk skūpsti mani, mans zelta mīlulīt, uzlūko mani savām mīļajām acīm, kuras tā mirdz! Un apliec sarkano lakatu un skūpsti vēl, skūpsti mani laimīga, nobriedusi un gatava lielajai laimei. Mēs būsim laimīgi par spīti visam. Skūpstu Tevi. Ceturtdien.[14]

[Vēstules pēdējās lappuses augšmalā ar zīmuli pierakstīts:]

Esi laimīga, mana mīļā. Vēl viens skūpsts. Man tomēr jātaisa aploksne ciet.

Vēstule vācu valodā (16195). Uzrakstīšanas vietu un datumu Rainis norādījis latviski. Tulkojuma pirmpublicējums D, 1930, 11. nr., 1320.-1321.lpp. (stipri saīsināts, ar nepareizu datējumu - "9. V 1894."). Publicēts arī RuA, 101.-103.lpp. (ar datējumu "9. V 1895." un teksta izlaidumu vēstules beigu daļā); RKR, 19, 199.-200.lpp. (ar datējumu "1895. gada 9. (21.) maijā").

[1] Ata Trolls - dresēta lāča vārds tāda paša nosaukuma H. Heines poēmā.

[2] Augusts Krumbergs - ārsts, jaunstrāvnieks, aktīvs sabiedrisks darbinieks. Pēc medicīnas studijām Tērbatas Universitātē 1893. gadā viņš apmetās Zaļeniekos, nelielā vienstāva mājiņā tieši lielceļa malā, ārsta darbā drīz iegūdams plašu popularitāti. Vairākus mēnešus papildinājis zināšanas Rietumeiropā, 1895. gadā A. Krumbergs pārcēlās uz dzīvi Rīgā, Elizabetes ielā 18 - tajā pašā namā, kur atradās DL redakcija. 1897. gadā arestēts jaunstrāvnieku lietā un cietumā izdarījis pašnāvību. (Sīkāk skat.: [Roziņš F.] Valdības upuri, 1901, 18.-24.lpp.; Vīksna A. Pa ārsta takām, 1990, 48.-49.lpp.)

[3] Lugas nosaukums rakstīts latviešu valodā.

[4] Domājams, A. Krumbergs palīdzējis organizēt "Zaudētu tiesību" izrādi Zaļeniekos, kas notika 1895. gada 8. (20.) oktobrī.

[5] Runa ir par "Zaudētu tiesību" izrādi, kura notika Jelgavā IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku laikā. Skatītāju vidū bijusi arī Aspazija un Rainis, un, cik noprotams, viņi noskatījušies "Zaudētu tiesību" un "Goda" izrādes.

[6] Fricis Roziņš (Āzis), kurš vairākus gadus (1891-1894) bija studējis Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē. 1895. gada 15. (27.) janvārī Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības sarīkojumā viņš referējis par tēmu "Medicīna un dzīve".

[7] Uz Vietalvas Labdarības biedrības 25 gadu jubileju, kas notika 1895. gada 10. (22.) maijā, Rainis tomēr neaizbrauca. DL redakcijas vārdā biedrību sveica Āronu Matīss.

[8] Jānis Kovaļevskis. Rainis vēlāk par viņu stāsta atmiņu rakstā "Mani draugi", kur cita starpā teikts: "Viņš pats sevi mēdza saukt par Lepski. Laikam šāds viņa vārda saīsinājums iznāca tā, ka viņš, priekšā stādoties, mēdza savā vārdā uzsvērt pēdējās zilbes, un divas pirmās izrunāt steidzīgāk un klusāk. Es arī biju viņu tā noturējis par Lepsku. Viņš tā arī palika Lepskis." (RKR, 18, 517.lpp.)

Jānis Kovaļevskis bija DL redaktora vietnieks (1896-1897), kopā ar citiem jaunstrāvniekiem arestēts un izsūtīts uz Vitebsku, Latvijā atgriezās 1902. gadā un pievērsās žurnālistikai.

[9] Pēdējie trīs vārdi rakstīti latviski.

[10] Šis teikums vēstulē rakstīts latviski.

[11] Amatnieku biedrības zāle Jelgavā.

[12] Krievu biedrības zāle Jelgavā.

[13] Pēteris Kūla, kurš arī pats tolaik darbojās literatūrā un bija sarakstījis lugu "Uz priekšu būšu gudrāks!". (Kādā no tās amatieriestudējumiem debitējis aktieris Arveds Mihelsons, lugas tēla vārdu izvēloties sev par rakstnieka pseidonīmu - Rutku Tēvs.) Vēlāk P. Kūla ir pazīstams izglītības darbinieks, ilggadējs Latviešu Skolotāju savienības priekšsēdētājs.

[14] Rainis šajā vēstulē, kas rakstīta otrdien, acīmredzot atgādinājis par gaidāmo satikšanos ceturtdien, 11. (23.) maijā.

Atvērt