Raiņa vēstule Aspazijai Rīgā, 1894.gada maijā : teksts un komentāri

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/61845
AutorsRainis, Jānis, 1865-1929
Oriģināla radīšanas datums1894-05
AprakstsVēstules transkribētais teksts, komentēts.; Sastādītājs un komentāru autors Jānis Zālītis. Redaktore Sandra Zobena.
Līdzradītājs Zālītis, Jānis, 1951-; Zobena, Sandra
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Sarakste; Aspazija, 1865-1943 -- Sarakste; Vēstules
SaiteRaiņa vēstule Aspazijai Rīgā, 1894.gada maijā - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1894-05
Organizācija, kurā atrodas oriģinālsMemoriālo muzeju apvienība
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/61845/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Rīga (Latvija)
Aspazija, 1865-1943
Sarkanās puķes : dzejoļi
Objekta teksts
Atvērt (XML)
Rainis Rīgā 1894. gadā, starp 20. un 30. maiju (1. un 11. jūniju)

Cik Tu esi cietuse, mans nelaimīgais, slimais bērns! Tik daudz mīlestības, kā lai es to panesu, es neesmu to pelnījis. Es tikai šo vakaru dabūju Tavu vēstuli; un es, nelaimīgais, nevaru tikt pie Tevis ne šodien un ne rīt, nevaru apskaut Tavus ceļus un atdot sevi Tavās rokās. Es nevaru tikt vaļā un Tevi apmierināt. Ko lai muļķis papīrs Tev saka? Esi laba, mana dvēsele, taupi sevi, nedari mani nelaimīgu, nekas jau nav noticis, Tev jābūt man atkal mīļai un jautrai. Tiklīdz es esmu brīvs, es steidzos pie Tevis, es nevaru citād[i]; ja es tā nedaru labi, tad raksti man un es palieku mājās, un rakstu Tev vēstuli. Esi laba, esi laba, mana sirds, nemoci sevi un mani, vai nav diezgan moku, ka mēs neredzējāmies, un Tu vēl rūgtini sevi ar domām. Esi atkal mīļa, nekas ļauns Tevi nedrīkst aizskart, Tev vajaga būt manai saulei. Esi mīļa, esi mīļa, saki, kas man jādara, varbūt tomēr labāk jāraksta. Esi mīļa, mana dzīvība, mana dvēsele, Tev jābūt manai dvēselei.[1]

Vēstule (15603). Pirmpublicējums D, 1930, 11. nr., 1326.lpp. (bez datējuma). Publicēta arī RuA, 44.-45.lpp. (bez datējuma); RGGr, 1977, 18.lpp. (ar datējumu "[1894. gada] maijā"); RKR, 19, 191.lpp. (ar datējumu "1894. gadā, starp 20. un 30. maiju (1. un 11. jūniju)").

[1] Vēstules publikācijai grāmatā Aspazija pievienojusi šādu paskaidrojumu: "To vēstuli Rainis rakstījis pēc tam, kad tam biju izstāstījusi savu neapskaužamo pagātni, savas dzīves traģiski tumšos brīžus, arī savas dvēseles ļaunās īpašības un tādus dvēseles noslēpumus, ko reti cilvēks cilvēkam stāsta... Bet gribējās, lai Rainis zinātu visu, kas es esmu un kāda es esmu.

Pēc tam man šķita, ka Rainis katrā ziņā no manis aizies, ka es to zaudēšu uz visiem laikiem. Pārdzīvoju lielas ciešanas, pat izmisuma brīžus. Šinīs izmisuma brīžos arī radies mans dzejolis "Sapņu tālumā".

Mana laime tiešām likās kā "dziestoša zvaigzne, nepielūdzama, neatsaucama!"

"Rokas izstiepju,

Gaužos, pielūdzu,

Atsaukt nespēju

To, ko zaudēju."

Tāds bij mans gara stāvoklis sakarā ar augšā sacīto.

Bet Rainis no manis neaizgāja. Viņa mīla bija tikusi tikai vēl lielāka, dziļas līdzcietības apstarota, sakarā ar manām ciešanām." (RuA, 45.-46.lpp.)

Atvērt