Aspazijas vēstule Rainim ap 1894. gada 4.februāri : teksts un komentāri

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/61582
AutorsAspazija, 1865-1943
Oriģināla radīšanas datums1894-02-04
AprakstsVēstules transkribētais teksts, komentēts.; Sastādītājs un komentāru autors Jānis Zālītis. Redaktore Sandra Zobena.
Līdzradītājs Zālītis, Jānis, 1951-; Zobena, Sandra
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Sarakste; Aspazija, 1865-1943 -- Sarakste; Vēstules
SaiteAspazijas vēstule Rainim ap 1894. gada 4.februāri - Aspazija, 1865-1943 - 1894-02-04
Organizācija, kurā atrodas oriģinālsMemoriālo muzeju apvienība
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/61582/
Saistītie objekti
Aspazija, 1865-1943
Rīga (Latvija)
Rainis, Jānis, 1865-1929
Garais, Fricis, 1865-1936
Akmentiņa, Dace, 1858-1936
Šepskis, Oskars, 1850-1914
Dienas Lapa.
Vaidelote : drama iz leišu pagātnes 5 cēlienos
Objekta teksts
Atvērt (XML)
Atvērt (XML)
Atvērt (XML)
Aspazija Rīgā 1894. gadā, ap 4. februāri

Augsti cienījamais Redaktora kungs!

Ja Jūs kādu no maniem dzejoļiem atrodiet par vērtu Jūsu lapā ievietot,[1] tad rīkojaties vien, kā patīk, viņi tikai valodas ziņā nav priekš drukāšanas nogludināti, lūdzu, pārlabojat tad viņus, tikai nepārtaisat vien satīriski, to es gan negribu. Pilnīgi uz Jums paļaudamies, palieku

augstcienībā

E. Rozenberg.

N.B. Man būs liels prieks Jūs pie sevis sagaidīt.[2] Šodien esmu līdz ½ 8 mājā, citas dienas varbūt pavisam, ja Jums patīkami, nākat rītu.[3]

Vēstule (15617). Pirmpublicējums D, 1930, 8. nr., 930.-931.lpp. (bez datējuma). Publicēta arī RuA, 24.lpp. (bez datējuma); RGGr, 1977, 5.-6.lpp. (ar datējumu "[1894. gada] februāra sākumā"); RKR, 19, 544.lpp. (citēta komentāros).

[1] Aspazijas dzejoļi "Mūsu mīlestība" un "Nirvāna" (ar parakstu A.) DL publicēti 1894. gada 5. (17.) februārī.

[2] Aspazijas un Raiņa pirmā personiskā tikšanās notika 1894. gada 18. (30.) janvārī DL redakcijā sakarā ar Friča Garā recenziju par viņas lugu "Vaidelote". Pēc Aspazijas liecības, autors savu apcerējumu uzrakstījis jau pirms lugas izrādes, - visai atzinīgajā vērtējumā nepieņemams viņai šķitis Mirdzas rakstura skaidrojums, tēls bijis pilnīgi pārprasts. "Es ieraudzīju sev sēdam priekšā jaunu cilvēku, pašu redaktoru, bālu, slaidu, pašaustās drēbēs, nervozi klausāmies, un mani pārņēma dziļa līdzjūtība. Viņš solījās visu pārlabot, un viņa acis manī raudzījās kā divi bezdibeņi. Viņš lūdza, vai drīkstot mani kādreiz apciemot. Es to atļāvu." (AKR, 6, 346.lpp.)

19. (31.) janvārī Rainis noskatījās "Vaidelotes" pirmizrādi Rīgas Latviešu teātrī un tuvāk iepazinās ar vakara gaviļnieci. ".. viņš taisni tad ienāca zālē, kad Dace Akmentiņa dziedāja:

Tur, kur gars ar garu

Jūtās sastopas utt." (AKR, 6, 346.lpp.)

Nākamajā dienā DL (ar parakstu A.) lasāma Raiņa atsauksme, kuras ievaddaļā teikts: "Latviešu teātrs vakardien bija pievilcis visai daudz publikas, kura ar lielāko ziņkārību un pievilcību noskatījās mūsu rakstnieces Aspazijas jaunajā lugā "Vaidelote". Par šo lugu un vakarējo izrādi mums piesūtīts kāds raksts, kuru te papriekšu ievietojam, pirms par to no savas puses dodam spriedumu." Tālāk atzīmēts, ka jaunās dzejnieces luga piesaista skatītāju ne ar savu ārējo spožumu un greznumu, bet dzejisko saturu un patieso dramatismu. Mīlestības tēma "apstrādāta tik dabiski valdzinoši un patīkami, ka rakstnieci var tikai apsveikt ar viņas darbu", izcelti spilgtie, spēcīgie raksturi, bez parastās raudulības; secināts, ka "Vaidelote", kaut arī tai dažviet pietrūkst vēsturiskuma, ir izcils darbs visā latviešu dramaturģijā un lugas autorei ir "nenoliedzamas brangas dzejnieces dāvanas."

26. janvārī (7. februārī) "Vaidelote" spēlēta atkārtoti, un 27. janvārī (8. februārī) DL (atkal ar parakstu A.) sniegts izrādes vērtējums, recenzijas noslēgumā atzīmējot: "Starpā iepītais balets negāja ir šoreiz veicīgi. Viss iesākums gūts - jāzin, ka šis ir pirmais baleta mēģinājums no latviešu puses. Pašas beigas šoreiz bija drusku pārgrozītas: Laimons ar Asju pēc Mirdzas nonāvēšanās top izdzīti iz Lietavas, kamēr pagājušu reizi tie palika turpat. Mums šis pārgrozījums, ar kuru gribēts sasniegt dzejisko taisnību, vis tīri nepatīk. Tas izliekas, it kā šis pārītis par viņu tik cieto uzticību dabūtu sodu."

Šajā pašā DL numurā iespiests arī O. Šepska apcerējums par izrādes muzikālo pusi.

[3] Nodaļā " Nevaldāmā pavasara straume" (RuA, 71.lpp.), kurā stāstīts par notikumiem viņu attiecību sākumposmā, Aspazija norādījusi: "Dažas no pirmajām iepazīšanās vēstulēm ir gājušas zudumā, jo tās glabājās pie manas nelaiķes māmiņas, kam revolūcijas laikā arī bij jāpārcieš dažādas likstas.

Atvērt
Atvērt
Atvērt