Raiņa vēstule Aspazijai Rīgā, 1894. gada 4.februārī : teksts un komentāri

TipsTeksts
Valodalatviešu
URIhttp://dom.lndb.lv/data/obj/60316
AutorsRainis, Jānis, 1865-1929
Oriģināla radīšanas datums1894-02-04
AprakstsVēstules transkribētais teksts, komentēts.; Sastādītājs un komentāru autors Jānis Zālītis. Redaktore Sandra Zobena.
Līdzradītājs Zālītis, Jānis, 1951-; Zobena, Sandra
PriekšmetsRainis, Jānis, 1865-1929 -- Sarakste; Aspazija, 1865-1943 -- Sarakste; Vēstules
SaiteRaiņa vēstule Aspazijai Rīgā, 1894. gada 4.februārī - Rainis, Jānis, 1865-1929 - 1894-02-04
Organizācija, kurā atrodas oriģinālsMemoriālo muzeju apvienība
Objekta saitehttps://runa.lnb.lv/60316/
Saistītie objekti
Rainis, Jānis, 1865-1929
Rīga (Latvija)
Aspazija, 1865-1943
Āronu, Matīss, 1858-1939
Dienas Lapa.
Saimnieču un zelteņu kalendars ... gadam.
Objekta teksts
Atvērt (XML)
Atvērt (XML)
Rainis Rīgā 1894. gada 4. (16.) februārī

Augsti cienījamā jaunkundze!

Ar Jūsu laipnu atļauju šodien gribēju ievietot "D[ienas] L[apā]" kādus no Jūsu dzejoļiem, bet neiedrošinājos viņus parakstīt uz savu galvu. Ļoti lūdzu kādās rindiņās paziņot man Jūsu vēlējumu.

Saņemat manu sirsnīgu pateicību par laipno atvēli; man būs sevišķi patīkams pienākums pateikties Jums arī vēl personiski un parunāt par mūsu veikalu.[1]

Ar augstcienīšanu,

Jūsu Pliekšāns.

Rīgā II/4/94.

Vēstule (107206). Pirmpublicējums D, 1930, 8. nr., 930.lpp. (ar nepareizi atšifrētu datējumu - "Rīgā, 2. IV 94."). Publicēta arī RuA, 23.lpp. (ar tādu pašu datējumu); RGGr, 1977, 6.lpp. (ar datējumu "[1894. gada] 4. februārī"); RKR, 19, 186.-187.lpp. (ar datējumu "1894. gada 4. (16.) februārī").

[1] Aspazija šai sakarā paskaidrojusi: "Nebija jau tas nekāds saimniecisks veikals, tās bija parastās literāriskās darīšanas. Cik atceros, Āronu Matīss lūdza no manis kādas biogrāfiskas ziņas "Saimnieču un zelteņu kalendāram"." (RuA, 23.lpp.).

"Saimnieču un zelteņu kalendārs" bija pirmais latviešu sievietei domātais kalendārs. Pirmos piecus gadus (1892-1896) to izdeva DL, vēlāk (līdz 1913) tam bijuši citi izdevēji. Par kalendāra sastādītāju 1894. un 1895. gada izdevumā norādīts Āronu Matīss, taču DL ievietotajos sludinājumos viņš minēts kā sastādītājs vai redaktors visām piecām avīzes izdotajām grāmatām. Āronu Matīss pats (Āronu Matīss. Manas dzīves atmiņu grāmata, 1938, 196.lpp.) par savējiem gan uzdod tikai divu pirmo gadu izdevumus. Atzīmējams, ka kalendāru 1893. gadam (t.i., pirmo, 1892. gadā izdoto grāmatu) DL izsniedza kā prēmiju (pielikumu) saviem 1892. gada pēdējā ceturkšņa abonentiem.

"Saimnieču un zelteņu kalendāra 1895. gadam" titullapā publicēts Aspazijas Vācijā gravēts fotoportrets un sniegtas biogrāfiskas ziņas "Aspazija" (112.-115.lpp.). Vēlāk RuA atrodams Āronu Matīsa foto ar parakstu "Āronu Matīss, Raiņa un Aspazijas draugs, pirmais Aspazijas biogrāfs", kas vedina domāt, ka viņš arī gatavojis biogrāfisko materiālu. Savukārt K. Dziļleja Aspazijas Kopotu rakstu (1.-10. sēj., 1920-1924) ievadapcerē "Aspazija un viņas dzeja" uz "pašas stāstītu" faktu pamata apgalvojis, ka "Saimnieču un zelteņu kalendārā" iespiestās publikācijas autors ir J. Jansons, resp., J. Jansons (Brauns). Un tā jau šajā pirmajā lasītājam pieejamajā Aspazijas biogrāfijā norādīts nepareizs dzejnieces dzimšanas gads - "1868. gada marta 4. d.", tātad 1868. gada 16. marts pēc jaunā stila. (Par citiem, vēlākajiem, Aspazijas personas dokumentos un dažādās biogrāfiju publikācijās atšķirīgajiem dzimšanas datiem sīkāk skat.: Zālītis J. Cik reižu dzimusi Aspazija? // K, 2008, 5. nr., 125.-128.lpp.)

Kalendārā neprecīzi nosaukts arī Aspazijas vārds un uzvārds - "Elza Rozenberg". Elza nav dzejnieces īstais vārds - viņa saukta gan par Johannu Emīliju Elīzu (dokuments par Aspazijas un Makša Vilhelma Valtera laulības šķiršanu 1897. gada 21. februārī (5. martā); 17436), gan Elzu Johannu Emīliju Lizeti (tiesas sēdes protokola noraksts Aspazijas testamenta lietā 1944. gada 9. februārī; 79233). Kā liecina ieraksts Zaļās draudzes baznīcas grāmatā - Daukšu saimnieka Dāvja un viņa sievas Grietas meita Johanna Emīlija Lizete dzimusi 1865. gada 4. martā. Tikai Daukšu saimnieks tur dēvēts par Rozenvaldu. Ka Rozenbergs un Rozenvalds ir viena un tā pati persona, apliecina Daukšu pārdošanas līgums M. V. Valteram 1886. gada 31. maijā (12. jūnijā), kurā dzejnieces tēvs parakstās kā "Rozenbergs, arī Rozenvalds" (Daw Rohsenberg alias Rosenwald); 73430. (Sīkāk skat. S. Vieses komentāru: RGGr, 1977, 64.-66.lpp.)

Cita starpā kalendārā pirmoreiz parādās arī apgalvojums par Aspazijas piespiedu laulībām ar "kādu Valteri", kas "izrādījās par dzērāju un nolaidnieku, kurš izputināja visu sievas mantu un pēdēji vēl, no parādniekiem vajāts, aizbēdza bez pases. Sieva palika bez nevienas kapeikas, jo viņš bija apdzēris arī viņas drāmas, tāpat kā viņas vecāki caur viņu bija tapuši nabagi." (Skat. arī: Zālītis J. "Aspazijas biogrāfijas līķis" // K, 1997, 2. nr., 174.-181.lpp.; Skujiņš Z. Sātana eņģelis // Raksti, 3. sēj., 2005, 115.-149.lpp.; Skujiņa I. Komentāri // Turpat, 506.-516.lpp.)

Atvērt
Atvērt