Aspazija

62155

Aspazija (Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, 1865-1943) — dzejniece, dramaturģe, sabiedriska darbiniece — ārkārtīgi spilgta, daudzveidīga un pretrunīga personība, kas jau ar savu pirmo laikrakstā “Dienas Lapa” publicēto dzejoli met izaicinājumu sabiedrībai, parakstot to ar sengrieķu feministes un valdnieka Perikla mīļotās sievietes Aspasijas vārdu.

Dzejniece ir dzimusi 1865. gada 16. martā turīga Zemgales saimnieka ģimenē Zaļenieku pagasta “Daukšās”. Mācījusies Jelgavas Dorotejas meiteņu pamatskolā un Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā (1874-1884), 1893. gadā Aspazija pārceļas uz Rīgu un sāk strādāt Rīgas Latviešu teātrī, kur 1894. gadā uzved viņas lugas “Vaidelote” un “Zaudētās tiesības”. Šajā laikā viņa iepazīstas ar Jāni Pliekšānu, kurš tolaik ir avīzes “Dienas Lapa” redaktors. 1897. gadā iznāk Aspazijas pirmais dzejoļu krājums “Sarkanās puķes”, kas izraisa plašu rezonansi sabiedrībā. Aspazija 19. gs. 90. gados ir sabiedriskās un literārās dzīves uzmanības lokā visredzamākā latviešu sieviete. Pēc kustības “Jaunā strāva” sagrāves Raini apcietina. Pirms viņa izsūtījuma 1897. gada 21. decembrī dzejnieki salaulājas. Turpmāk Aspazija pilnā mērā dalās ar viņu politiskā cietumnieka un trimdinieka dramatiskajā liktenī, kurā radošu “aizbildniecību”, morālo atbalstu un praktisko palīdzību grūti novērtēt par augstu. Pēc izsūtījuma Slobodskā (Krievija) 1903. gadā Rainis atgriežas dzimtenē. Kopā ar Raini 1905. gada revolūcijas laikā Aspazija aktīvi piedalās dažādos masu pasākumos, un viņas drāmas “Sidraba šķidrauts” izrāde kļūst par vienu no spilgtākajiem latviešu garīgās un nacionālās atmodas notikumiem. Sākoties represijām, Aspazija ar Raini 1905. gada nogalē emigrē uz Šveici, kur līdz 1920. gadam dzīvo Tičīnas kantona ciematiņā Kastaņolā pie Lugānas pilsētas. Pēc atgriešanās Latvijā Aspazija tiek ievēlēta Satversmes sapulcē, piedalās Latvijas Republikas izveidē un aktīvi aizstāv sieviešu tiesības. Aspazija mirusi 1943. gada 5. novembrī.

Aspazijas liriskā dzeja un romantiskās simboliskās drāmas kļuvušas par mūsu literatūras klasiku. Kopumā dzejniece sacerējusi 12 dzejoļu krājumus un 14 drāmas. Aspazijas devums latviešu kultūrā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926), II šķiras Atzinības krustu (1938) un augstāko valsts apbalvojumu — Tēvzemes balvu (1939). 1936. gadā Prāgā izdots kapitāldarbs “Mūsu laiku ievērojamās sievietes” — no 26 valstīm tajā izvēlētas 64 sievietes, tajā skaitā Aspazija. 2004. gadā veiktajā aptaujā par 100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām Aspazija tika ierindota 20. vietā.

 


Kolekcijas objekti

37
Darbi

80
Darbu anotācijas

28
Vēstules

81
Dokumenti

51
Fotogrāfijas

16
Audio / Video

Dārziņš, Emīls, 1875-1910
[19--]
Šuberts, Pauls, 1884-1945
[192-]
Sīlis, Jānis, 1886-1970
Aspazija, 1865-1943
[19--]